Pensiju aprēķinā un indeksācijas procesā ņem vērā ļoti daudz un dažādus rādītājus. Vidēji pensijas indeksēs par 7,96%, bet palielinās arī atsevišķus koeficientus pensiju aprēķinos noteiktu kategoriju cilvēkiem. Līdz ar to pieaugums katram var būt savādāks.

Cilvēki, kas līdz šim pensijā saņēma ap 240 eiro, no marta saņems par vidēji 19 eiro vairāk, bet cilvēki, kas pensijās saņem ap 120 eiro, dabūs klāt nepilnus desmit eiro. 

Šis pieaugums nav liels, bet ir ļoti būtisks vecajiem cilvēkiem, kuriem šis kara laiks tāpat jau ir ļoti smags.

Krievijas armija nešķiro, kur raida savas raķetes un dronus, kas iznīcina mājas. Ļoti daudzu cilvēku īpašumi ir izpostīti, visu mūžu krātā iedzīve daudziem bija jāpamet, tāpēc Ukraina savu iespēju robežās mēģina palīdzēt visneaizsargātākajām grupām, toskait pensionāriem.

Atbalsts ir mērķēts mazāko pensiju saņēmējiem – ar valdības lēmumu noteikts, ka pat lielāko pensiju saņēmējiem indeksācija nevar būt lielāka par 36 eiro. Un šī ir jau trešā valstī notikusī pensiju indeksācija Krievijas pilna apmēra iebrukuma laikā.

Vairākas pozīcijas, tostarp pensijas, pabalstus un algas valsts pārvaldē strādājošajiem, Ukraina var segt, tikai pateicoties starptautisko partneru atbalstam. 

Un šeit ļoti būtisks ir Eiropas Savienības (ES) atbalsts. 

Nupat ES dalībvalstīm izdevās pārvarēt Ungārijas iebildumus, un bloks atbalstījis 50 miljardu piešķiršanu Ukrainai uz četriem gadiem. 

Sagaidāms, ka pirmais maksājums no šī atbalsta pienāks jau martā – tie varētu būt 4,5 miljardi eiro. Un šis atbalsts ukraiņiem ir ļoti svarīgs, jo valsts pilnīgi visus savus ienākumus nodokļu veidā atvēl armijas uzturēšanai un valsts aizsardzības vajadzībām.

Bet, tā kā armijas vajadzības pieaug – šobrīd Ukrainā tiek diskutēts arī par nepieciešamību palielināt armiju – tad aktuāls ir jautājums, kur ņemt papildu naudu tam un kā nofinansēt kopumā visas vajadzības.

Kā nedēļas nogalē preses konferencē izteicās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis – tiek vērtētas iespējas arī samazināt Ukrainas valsts pārvaldi. 

"Mums ir tāda saruna ar premjerministru, un tā balstās naudas trūkumā. Ja deficīts turpināsies, mēs darīsim visu, lai mūsu valsts pārvaldes infrastruktūra – un te nav runa tikai par Ministru kabinetu – samazinātos. (..)

Mēs esam tam gatavi – samazināt ministriju skaitu, samazināt ministru skaitu, pārvaldi padarīt vieglāku un lētāku. Vieglāka pārvalde nebūs, bet vairāk koordinēta – šajā ziņā mums ir pilnībā atvērts dialogs un mēs tam esam gatavi," teica Zelenskis.

Kā viņš norādīja, lielāka skaidrība par to varētu būt pavasarī – pēc mēneša, diviem, kad būs arī lielāka skaidrība par to, kādā finansiālā situācijā ir Ukraina. 

Ukraina šobrīd arī ļoti gaida ASV lēmumu par solīto 60 miljardu dolāru atbalstu, kas joprojām nav pieņemts ASV kongresā. Taču šai palīdzībai iespējama būtiska ietekme uz to, kā turpinās šis karš un kādas ir ukraiņu iespējas cīnīties pretī iebrucējam.

Visa šī nauda pamatā paredzēta jaunu ieroču, munīcijas un citu līdzekļu iegādei, lai stātos pretī Krievijai. Un, pat ja naudu vēl kaut kur citur pasaulē Ukraina varētu aizņemties, tad ieročus tādā apmērā nekur citur visdrīzāk nevarēs piepirkt. Tāpēc šis lēmums ukraiņiem ir ļoti svarīgs.