Viņš norāda, ka Polijas jaunā valdība cenšas atbrīvot medijus no iepriekšējās varas stila, kad sabiedriskie mediji kalpoja vienai partijai.
Vojcehu Pšibilski uz sarunu par situāciju Polijā aicināja LTV žurnāliste Ina Strazdiņa.
Ina Strazdiņa: Jūsu kultūras ministrs ir sacījis, ka sabiedriskie mediji tiks likvidēti, pirms tie tiks restrukturizēti. Ko tas īsti nozīmē?
Vojcehs Pšibilskis: Saskaņā ar Polijas likumiem mēs nevaram tā vienkārši likvidēt medijus. Tas ir tehnisks termins, ar ko iesāk restrukturizācijas procesu, kura laikā notiks budžeta, institucionālās izmaiņas, ja tam zaļo gaismu dod tiesa. Kultūras ministrs spēra šo soli pēc tam, kad prezidents Duda uzlika veto trīs miljardu Polijas zlotu piešķiršanai sabiedriskajai televīzijai – tā ir ikgadējā medija subsīdija, kas līdz šim pēdējos gados tikusi piešķirta.
Vai tas nozīmē, ka visa līdzšinējā struktūra un pat cilvēki, kuri kaut kādā veidā kalpoja iepriekšējai valdībai, tiks nomainīti un mainīsies vispār visa vide, darba stratēģija, ētiskie aspekti un tā tālāk šajos sabiedriskajos medijos?
Ir sagaidāms, ka tie cilvēki, kuri tiešām kalpoja politiķiem un faktiski nebija žurnālisti, bet strādāja sabiedriskajā televīzijā un radio, tiks atlaisti, faktiski viņi jau ir atstādināti un neturpinās vairs savu darbu vienas partijas labā, kas pēdējos astoņus gadus bija pie varas valdībā. Savukārt žurnālisti patiesībā atgriežas. Daudzi žurnālisti arī paliks televīzijā kā līdz šim, daudzi no viņiem, starp citu, arī ir sacēlušies pret politisko kontroli un iepriekšējo valdību, kā arī ir krietns skaits žurnālistu, kuri atgriežas, lai dotu savu ieguldījumu sabiedrisko mediju darbā.
Kā viss šis process tiek uztverts Polijas sabiedrībā?
Domāju, ka tāpat kā Latvijā cilvēki ir svētku noskaņojumā – tikko pagājuši Ziemassvētki un drīz būs Jaunais gads. Līdz ar to no sabiedrības puses ir visai remdena interese. Mums tikko bija vēlēšanas, un tajās uzvarējušas partijas, kas solīja risināt šo sabiedrisko mediju piesliešanās problēmu vienam politiskajam spēkam. Tāpēc sabiedrība gaida, ka tas tiks risināts. Nav lielas drāmas, izņemot dažus politiķus, kas centās bloķēt sabiedrisko mediju ēkas, taču arī viņu akcijas izgāzās un tām nebija daudz atbalstītāju. Cilvēki gaida, ka šī situācija tiks uzlabota un dziedēta.
Mediji ir ļoti sensitīva lieta, un katra ķeršanās tiem klāt, īpaši no politiķu puses, ir satraucoša. Cik droši jūs un mēs varam būt, ka šajā reizē tiek domāts par mediju demokrātijas, brīvības uzlabošanu, nevis otrādi?
Vispirms tiem ir jābūt labas žurnālistikas platformai. Pēdējos astoņus gadus tos faktiski vadīja no vienas partijas biroja. Daudzi žurnālisti pieredzēja cenzūru, nevarēja publicēt visu, ko vēlējās. Domāju, ka tagad situācija var tikai un vienīgi uzlaboties. Par laimi, ir tiesas process, kas noteiks, kā to visu risināt, un tas jau vien apliecina, ka visa situācija tiks depolitizēta. Tas nebūs partijas, bet gan tiesas lēmums, kā tālāk pārveidot medijus.
Mēs redzam, ka Polijā patlaban ir acīmredzamas domstarpības starp premjerministru Donaldu Tusku un prezidentu Andžeju Dudu. Kā tas var ietekmēt tālākos procesus valstī?
Patiesībā mēs esam redzējuši signālus no prezidenta biroja, ka ir diezgan laba abu sadzīvošana situācijā, kad prezidenta partija ir opozīcijā, bet valdībā ir premjera partija. Pēc vairākām sapulcēm jau esam dzirdējuši, ka abi sastrādāsies gan ārlietās, gan drošības politikā un ir vienojušies par virkni diplomātiskajām misijām ārvalstīs un vēstniekiem. Un tas jau ir daudz, redzot to, ka pēdējos gados daudz kas savstarpēji ir ticis bloķēts. Protams, viņi ir ļoti atklāti runājoši politiķi, kas nāk no dažādām politiskajām nometnēm. Bet mēs redzēsim, ka valdībai ir daudz vairāk politisku un likumisku instrumentu nekā prezidentam.
