Ziemassvētku dāvana Ukrainai

Otrajos Ziemassvētkos Ukraina spēja dot triecienu pa vienu no lielākajiem Melnās jūras Krievijas kara flotes kuģiem, desanta kuģi "Novočerkassk". Tā ir viena no pēdējā laika veiksmīgākajām Ukrainas militārajām operācijām.

"Ļoti labas ziņas. Ar lielu blīkšķi tiešā un pārnestā nozīmē ir nogremdēts vēl viens liels, nozīmīgs Krievijas kara kuģis Krimā, un uzbrukumā tam tika izmantotas Rietumu sagādātās raķetes.

Ukraina sev ir sagādājusi ļoti labu Ziemassvētku dāvanu, ir parādījusi, ka var izmantot to, kas ir saziedots, lai reāli mainītu spēles noteikumus Krimā," pauda Bērziņa.

Drošības politikas eksperte jau iepriekš uzsvērusi, ka lielākie Ukrainas panākumi vērojami tieši Melnajā jūrā. Šis uzbrukums to apliecina. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

"Ja pirms gada bija runa par to, ka par Krimu varbūt nevajadzētu pārāk daudz domāt, labāk skatīsimies uz to, kas notiek uz sauszemes un domāsim, kā sagraut tiltu, savienojumu starp Krimu un Krieviju, tad tagad atkal redzams, ka Ukrainai inerce ir [uzbrukt] tieši Melnajā jūrā un šādos lielos uzbrukumos. Tas ir kaut kas iespaidīgs un morāli gan Ukrainai, gan visai pasaulei ļoti nozīmīgs," atzina Bērziņa.

Viņa vērtēja, ka šādi uzbrukumi varētu turpināties. Savukārt Lielbritānijas aizsardzības ministrs šo triecienu jau ir nodēvējis par kļūdas ilustrāciju tiem, kuri uzskata, ka Ukrainas cīņa ir nonākusi strupceļā.

"Šī ir liela laba ziņa, šī nav maza laba ziņa. Tā parāda to, ka Krievijai vēl vairāk ir jāierobežo sava klātbūtne Melnajā jūrā, ka tā nevar paļauties uz jebkādu drošību Krimā pat ar visiem lielajiem karakuģiem. Turklāt tiek ziņots, ka nogremdētajā kuģī bija Irānas gādātie "Shahed" droni. Tā Krievijai ir ļoti sāpīga lieta, ko zaudēt. Zaudēt karavīrus frontē Krievijai ir mazāka rūpe, bet lielus kuģus zaudēt ir kaut kas nopietns, plus vēl, ja uz kuģa bijuši "Shahed" droni," analizēja Bērziņa.

Tā ir liela un vērtīga militārā uzvara gada nogalē, par ko Ukrainai un tās sabiedrotajiem ir vērts priecāties, uzsvēra Bērziņa.

Baumas par "F-16"

Vairāki avoti ziņo, ka, iespējams, Ukrainā jau nonākušas pirmās "F-16" iznīcinātājlidmašīnas, kuras piegādājusi Nīderlande.

"Baumas ir baumas, bet zem baumām bieži kaut kas slēpjas. Arī tad, kad parādījās "ATACMS" [tālās darbības] raķetes, tas arī netika ar skaļu troksni paziņots, bet gan pielietots, un tā bija labi. Tā arī, man liekas, varētu būt ar lidmašīnām. Tās ir nozīmīgas, un tādas nozīmīgas lietas kādreiz tā klusiņām un lēnām sagādā," vērtēja Bērziņa.

"F-16" iznīcinātāju reālo nozīmi kara laukā varēs redzēt tikai pēc tam, kad tie tiks pielietoti, taču visiem ir skaidrs, ka lidmašīnas Ukrainai ir vajadzīgas. 

"Ir ne tikai nogremdēts kuģis Krimā, pēdējās nedēļas laikā Ukraina ir notriekusi arī vairākas Krievijas kara lidmašīnas.

Tas parāda to, ka gaisā Krievijai arī nav droši. Pieliksim klāt vēl "F-16" lidmašīnas, un šī kustība, tāda tehnoloģiski attīstītāka kustība varētu turpināt paātrināties. Nevajadzētu sagaidīt, ka pēkšņi pavisam mainīsies kara gaita, bet šīs visas ir ārkārtīgi svarīgas daļas no lielākas bildes," norādīja Bērziņa.

Ir jāpriecājas par to, ka atbalsta plūsmā Ukrainai notiek kustība, un Ukraina ar jaunām tehnoloģijām varēs izmēģināt tādus taktiskus paņēmienus, kādi līdz šim nebija iespējami lidmašīnu trūkuma dēļ.

Nākamais būs gaidīšanas gads

Vācu laikraksts "Bild" nupat publicējis rakstu, kurā brīdina, ka Krievija pēc ASV vēlēšanām varētu īstenot jaunu uzbrukumu Eiropai. Runa ir par laika posmu no 2024. gada novembra līdz 2025. gada janvārim. Tas ir brīdis starp ASV prezidenta vēlēšanām un jaunā prezidenta stāšanos amatā. Vai ir pamats tam ticēt?

"Es uz to skatītos skeptiski, jo – kas notiek novembrī un decembrī? Tas, ka Amerika ir Amerika.

Amerikai ir prezidents, kurš ir ļoti motivēts palīdzēt NATO valstīm un palīdzēt Ukrainai. Nav svarīgi, viņam ir palikuši amatā vēl četri gadi vai četras nedēļas.

Krīzes vai kara gadījumā viņš rīkotos operatīvi, jo viņš tāpat ir pilntiesīgs prezidents," norādīja Bērziņa.

Drošības politikas eksperte uzsvēra, ka neredz, kā prezidentu iespējamā maiņa varētu ietekmēt drošības procedūru, kāda tā būtu kara gadījumā.

"Ja ir runa tieši par janvāri, man neliekas, ka tur varētu būt tik liels bardaks, lai kādam rastos  motivācija iebrukt. Drīzāk manā saprašanā 2024. gads ir lielā mērā gaidīšanas gads visām pusēm. Ir, protams, tie, kas cer, ja Amerikā ievēlētu prezidentu [Donaldu] Trampu, ka viņš būtu draudzīgāk noskaņots pret Krieviju un varētu dot iespēju Krievijai sarunāt sev tīkamāku rezultātu Ukrainā," analizēja Bērziņa.

Iespējams, ka daudzi Krievijas pusē to gaida, bet, vai tā notiktu vai ne, tas ir cits jautājums, kuram garantiju nav. Līdz ar to arī Krievijai pašai izdevīgāk ir nogaidīt un sagaidīt vēlēšanu rezultātus. 

"Bet mēģināt uzbrukt NATO valstīm tieši vēlēšanu laikā, es neredzu, kā tas būtu Krievijas interesēs, jo neuzskatu, ka tam būtu pozitīvs rezultāts. [Džo] Baidens atkal ļoti operatīvi palīdzētu sabiedrotajiem, un, ja sabiedrotajiem uzbrūk, vai Tramps tajā brīdī vēl būtu draudzīgi noskaņots pret Krieviju? Drīzāk – nē. Tāpēc man nešķiet, ka "Bild" raksts ir īpaši pareizs," secināja Bērziņa.