ES dalībvalstis arīdzan panākušas vienošanos par pagaidu aizsardzības statusa pagarināšanu četriem miljoniem Ukrainas kara bēgļu līdz 2025. gada martam.
#JHA Council agrees to extend temporary protection for Ukrainian refugees 🇪🇺🇺🇦
— EU Council Press (@EUCouncilPress) September 28, 2023
Thanks to this extension, the EU is offering certainty to over 4 million refugees who have found a safe haven in the EU#Ukraine #Solidarity
Read the press release here 👇https://t.co/Ixese9RkUG
Jautājumā par Ukrainas bēgļu uzņemšanu nebija īpašu domstarpību, bet citos ar migrāciju saistītos jautājumos ES dalībvalstu pozīcijas ir ļoti atšķirīgas.
"Jau atkal situācija daudzās Eiropas valstīs rāda, ka Eiropas migrācijas un patvēruma politikas reforma ir ārkārtīgi steidzami nepieciešama. Bet mēs esam uz pareizā ceļa un pēdējo mēnešu laikā esam spējuši panākt progresu," uzskata Beļģijas migrācijas un patvēruma lietu viceministe Nikola de Mora.
"Tāpat mums ir jāstiprina attiecības ar valstīm ārpus Eiropas Savienības, no kurām patvēruma meklētāji nāk vai kuras tie šķērso. Mums ir jāinvestē šajās valstīs, lai radītu tur ekonomiskās iespējas."
Iekšlietu ministri arī meklēja kompromisu par vienu no strīdīgākajām ES migrācijas paketes daļām — par krīzes regulējumu.
Pirms sanāksmes bija ziņa, ka Vācija pārtrauks bloķēt šo krīzes regulējumu, kas nozīmē, ka pastāv diezgan liela iespēja, ka ceturtdien tiks noslēgts darījums. Šis krīzes regulējums ir trūkstošais puzles posms, lai vienotos par jaunu Migrācijas un patvēruma sistēmu, kas neizdodas jau gadiem.
Ja būtu saskaņota dalībvalstu pozīcija, varētu ķerties pie trialoga ar Eiropas Parlamentu, kas nepieciešams, lai pieņemtu šo paktu – jauno sistēmu. Brisele to grib pieņemt pirms nākamgad jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
"Pēc daudziem neveiksmju gadiem mēs esam nonākuši ļoti tuvu ceļā uz lielo vienošanos, kas Eiropai ir tik nepieciešama.
Mums jāatņem demagogiem un populistiem arguments, ka Eiropa nespēj atrisināt migrācijas problēmu," norāda Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shins.
Jaunajā Migrācijas un patvēruma sistēmā ir 10 dažādi regulējumi, lai risinātu migrantu pieplūduma problēmu un kas īpaši liks valstīm izveidot patvēruma apstrādes centrus pie ES ārējās robežas.
Šajā krīzes regulā, kas bija palikusi kā pēdējā, ir ietverti arī noteikumi par gadījumiem, kad migrāciju instrumentalizē vai "pārvērš par ieroci" valstis, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, Baltkrievija. Bet ne tikai, jo līdzīgi rīkojas arī Maroka attiecībā pret Spāniju.
Jaunie noteikumi ļautu imigrantus ieslodzīt aizturēšanas centros līdz 40 nedēļām, kamēr krīžu laikā apstrādā viņu patvēruma pieprasījumus.
Vācijas "zaļie" (kas ir daļa no valdošās koalīcijas) raizējas, ka tas varētu pārkāpt bēgļu un migrantu cilvēktiesības, tāpēc arī iebilda. Taču tagad Vācija pati piedzīvo jaunu migrantu krīzi, pieauguši galēji labējās partijas "AfD" reitingi visā valstī un tuvojas vēlēšanas vairākos Vācijas reģionos. Taču arī Polija, Ungārija un Čehija iebilda pret paktu, tiesa gan, citu iemeslu dēļ.
Migrāciju kā problēmu arvien vairāk izjūt arī Vācija, tāpēc Vācija ievieš pārbaudes uz robežām ar Poliju un Čehiju – ne tikai uz ārējām, bet arī Šengenas zonas iekšējās robežas šobrīd ir pakļautas spiedienam.
2023. gada pirmajos astoņos mēnešos Vācijā patvērumu pieprasīja aptuveni vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku, kas ir par 77% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.
Spriedze un spiediens uz ES ārējām robežām šobrīd pieaug, un tas paliek zem sitiena arī ES dārgumu – Šengenas zonu un iespēju ceļot bez robežām.
