Francijā pastāv stingrs nošķīrums starp valsti un reliģiju, un reliģisku simbolu publiska nēsāšana valstī pastāvīgi izraisa konfliktus, īpaši, ja tas attiecas uz islāmticīgajiem.
Tiek lēsts, ka no 67 miljonus lielā Francijas iedzīvotāju kopskaita 3,5 līdz seši miljoni ir musulmaņi.
Pēdējā laikā debates par islāma simboliem ir saasinājušās un tas notika pēc 2020.gada, kad čečenu bēglis nocirta galvu skolotājam Samuelam Petī, kurš bija rādījis skolēniem pravieša Muhameda karikatūras.
Gadu gaitā likums attiecībā uz reliģiskiem simboliem ticis atjaunināts un papildināts. Piemēram, 1994.gadā tika pieņemts likums, kas skolās pieļāva nēsāt reliģiskos simbolus vienīgi tad, ja tie nav publiski redzami. Desmit gadus vēlāk, 2004.gadā, skolās tika pilnībā aizliegta musulmaņu sieviešu galvassegu nēsāšana. Aizliegums ietvēra arī ebreju vīriešu cepurītes – kipas un krustus. Bet 2010.gadā tika ieviests aizliegums jebkurā publiskā vietā pilnībā aizklāt seju.
Tagad pienākusi kārta abaijai - musulmaņu sieviešu tradicionālajai kleitai.
Sagaidāms, ka valsts skolās aizliegums to nēsāt stāsies spēkā līdz ar jaunā mācību gada sākumu 4.septembrī.
Izglītības ministrs Gabriēls Atals, kurš paziņoja par šo aizliegumu, pauda pārliecību, ka cilvēkiem nevajadzētu būt iespējai noteikt kāda bērna reliģisko pārliecību, tikai paskatoties uz viņu. Viņaprāt, konkrētais apģērba gabals pārkāpj Francijas stingros laicīgos likumus izglītības jomā. Ministrs solījis jau šonedēļ tikties ar skolu direktoriem, lai palīdzētu tiem ieviest šo aizliegumu.
Šis ir pirmais nozīmīgais ministra lēmums, kopš viņš šovasar tika iecelts šajā amatā. 34 gadus vecais Atals kopā ar iekšlietu ministru Džeraldu Dermanēnu tiek uzskatīti par uzlecošajām zvaigznēm, kuras, iespējams, varētu spēlēt nozīmīgu lomu Francijas politikā pēc prezidenta Emanuela Makrona aiziešanas no amata 2027.gadā. Debates pēdējo mēnešu laikā Francijā par šo soli gan izvērsušās asas, strīdoties par to, vai abaija vispār uzskatāma par reliģisku simbolu.
Aizliegumu atbalstīja labējie un galēji labējie spēki, tikmēr kreisās puses pārstāvji ir pauduši bažas par musulmaņu sieviešu un meiteņu tiesībām.
Daļa politiķu soli apsveica, norādot, ka vienošanos par to bija jāpanāk jau sen, citi savukārt aizliegumu nosodīja, raksturojot to kā apģērba kontroli, kas ir pretrunā ar Francijas sekulāro vērtību pamatprincipiem. Nacionālā organizācija, kurā ietilpst daudzas musulmaņu asociācijas, ir paziņojusi, ka apģērba gabali vien nav uzskatāmi par "reliģisku zīmi".
