Duncova plašāku popularitāti ieguva, pateicoties tam, ka līdz šim negatīvi izteikusies par Krievijas uzsākto karu Ukrainā un aicinājusi panākt pamieru. Viņa esot iestājusies par "humānu" Krieviju, "kas ir miermīlīga, draudzīga un gatava sadarboties ar visiem, pamatojoties uz cieņas principu".
Prezidenta vēlēšanas Krievijā gaidāmas 2024. gadā un notiks trīs dienas – no 15. līdz 17. martam. Šīs būs arī pirmās prezidenta vēlēšanas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Lai arī eksperti pieļāvuši, ka tieši tas varētu sagādāt Putinam zināmus izaicinājumus, vēlēšanu process arī tiek dēvēts par farsu, kurā jau skaidri zināms iznākums, proti – visticamāk, ka pēc tām pašreizējais valsts vadītājs saglabās amatu vēl turpmākos sešus gadus.
Turklāt 2020. gadā veiktie Krievijas konstitūcijas grozījumi ļautu Putinam palikt amatā vēl divus termiņus. Tātad – līdz pat 2036. gadam.
Aizvadītajā nedēļas nogalē Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija atteicās pieņemt Duncovas sākotnējo kandidatūru, ko izvirzīja viņas atbalstītāju grupa. Kandidatūra noraidīta, aizbildinoties ar kļūdaini aizpildītiem dokumentiem, tostarp pareizrakstības kļūdām tajos, vēstīja ziņu aģentūra AP.
Trešdien Krievijas Augstākā tiesa noraidīja Duncovas pārsūdzību pret komisijas lēmumu.
Pēc pārsūdzības zaudēšanas Duncova paziņoja, ka viņa sāks darbu pie savas politiskās partijas izveides, kas iestāsies par "mieru, brīvību un demokrātiju".
"Mēs izcīnīsim tiesības dzīvot bez bailēm, brīvi runāt un justies droši par nākotni," viņa paziņoja.
Duncova ir lūgusi liberālās partijas "Jabloko" līderus izvirzīt viņu par kandidāti, taču partijas dibinātājs Grigorijs Javlinskis šo ideju neatbalstīja.
Šobrīd jau vairākas Krievijas partijas ir nosaukušas savus kandidātus. Tāpat par savu nodomu kandidēt vēlēšanās decembra sākumā pavēstīja arī Putins.
