"Ukraina cīnās. Cilvēki, ar kuriem es tikos, gan amatpersonas, gan Čerihivas apgabala iedzīvotāji, gan cilvēki Kijivā ir apņēmības pilni turpināt cīņu. Tas, ko viņi saka, ka viņiem vajag vairāk palīdzības, – militāro, arī finansiālo palīdzību.
Es tur neredzu lielu pagurumu vai izmisumu.
Tur ir apņēmība un vienkārši lūgums turpināt sniegt palīdzību un nepagurt," intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Rinkēvičs.
Vienlaikus ukraiņi ir bažīgi par to, ka viņu cīņa sāk bālēt starptautiskās uzmanības lokā, zināja teikt Rinkēvičs.
"Mums šobrīd ir trīs lieli uzdevumi. Panākt to, ka Ukrainas apgāde ar militāro ekipējumu, munīciju turpinātos. Panākt, lai Eiropas Savienība decembra samitā lemj par sarunu sākšanu ar Ukrainu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Un trešais – panākt makrofinansiālo palīdzību 50 miljardu eiro apmērā Ukrainai," sacīja prezidents.
Vaicāts par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iespējamo vizīti Latvijā, Rinkēvičs atturējās prognozēt šādu iespējamību: "Gan Ukrainas prezidents Zelenskis, gan premjerministrs Šmihals, gan parlamenta spīkers, gan visi ukraiņi, ko es sastapu Ļvivā, Černihivā, vilciena pavadonis, – visi sūtīja ļoti sirsnīgus sveicienus Latvijai un teica lielu paldies par atbalstu. Viņi saprot, ka kaut kādā brīdī prezidents vai premjers, vai citas Ukrainas amatpersonas – viņiem jābūt šeit, Latvijā, un jāpasaka tas personiski. Kad tad būs, pagaidām es atturētos no prognozēm."
Sešas stundas patvertnē
Rinkēviča divu dienu oficiālā vizīte Ukrainā noslēdzās sestdienas, 25. novembra, vakarā. Kopš vispārējā iebrukuma sākuma pērn 24. februārī Rinkēvičs jau ceturto reizi viesojās kara postītajā valstī, bet pirmo reizi kā Valsts prezidents.
Kopumā vizīte noritēja pēc plāna, lai arī zināmas korekcijas ieviesa kārtējais Krievijas uzbrukums Ukrainai, šoreiz īpaši galvaspilsētai Kijivai. Sestdienas agrā rītā sākās gaisa trauksme, kas ilga sešas stundas. Tas ir ļoti ilgs laiks vienai gaisa trauksmei, un šajā laikā Krievija Ukrainas virzienā raidīja 75 Irānā ražotos kaujas dronus un vienu vadāmo aviācijas raķeti, kas notriekta Dņepropetrovskas apgabalā.
Valsts prezidents šo uzbrukumu pavadīja viesnīcas patvertnē, un interesanti, ka labā kompānijā – tajā pašā viesnīcā bija apmetusies arī Lietuvas delegācija premjeres Ingrīdas Šimonītes vadībā. Latvijas Radio bija iespēja īsi pēc tam satikt Rinkēviču un, lai arī viņš nebija izgulējies, bet smaidīja un bija mundrā noskaņojumā.
Graudu samits
Krievijas uzbrukuma motivācija, protams, nav zināma. Te gan jāatzīmē, ka sestdien Ukraina pieminēja 90. gadskārtu kopš Padomju Savienības īstenotā holodomora Ukrainā. Tā laikā 1932. un 1933. gadā badā tika nomērdēti miljoniem ukraiņu. Sestdien no rīta bija paredzēta pieminekļa atklāšana badā nomērdētajiem cilvēkiem, un piemiņas pasākums notika pēc gaisa trauksmes atcelšanas. Atklāšanā piedalījās arī Rinkēvčs, kurš vēlāk pauda, ka Krievija tagad atkal īsteno pilna apmēra genocīdu pret Ukraiņu tautu un mums visiem kopā ir jāpieveic šie Staļina pēcteči, lai izvairītos no šādām traģēdijām nākotnē.
Pēc pieminekļa atklāšanas ārvalstu viesi, to skaitā Baltijas valstu pārstāvji, apmeklēja starptautisko pārtikas drošības samitu "Graudi no Ukrainas". Atceroties holodomoru, kur miljoniem cilvēku tika nomērdēti badā mākslīgi izraisītā pārtikas krīzē, ukraiņi šobrīd mēģina iedarbināt visus diplomātiskos instrumentus, lai rastu risinājumu pārtikas krīzei Āfrikas valstīs, kuru ietekmē Krievijas izraisītais iebrukums Ukrainai un sarežģījumi ar graudu izvešanu no valsts.
Kā zināms, Krievija izstājās no Melnās jūras labības vienošanās, šobrīd ir atsākusies graudu izvešana pa jūru, bet tā notiek ļoti, ļoti sarežģītos apstākļos un pagaidām nelielos apmēros. Lai sekmētu šos drošības pasākumus, Lietuvas premjere Ingrīda Šimonīte pārtikas drošības samitā paziņoja, ka Lietuva šogad piešķirs papildus 2 miljonus eiro, lai atbalstītu graudu izvešanas iniciatīvu un palīdzētu mazināt riskus pārtikas izvešanas procesā. Šo procesu finansiāli mazākā apmērā atbalsta arī Latvija.
