Žurnālisti no projekta ar nosaukumu "Shēmas" analizējuši satelītattēlus, kas atspoguļo izmaiņas to uzņēmumu teritorijās, kur ražo un remontē lidmašīnas un helikopterus, kā arī dronus un raķetes.
Žurnālisti norādījuši uz vairākiem piemēriem, tostarp par rūpnīcu paplašināšanu Kazaņā, Irkutskā, Urālos un citviet.
Šajās pilsētās esošo rūpnīcu teritorijās, apskatot satelītattēlus, redzami jauni jau uzbūvēti angāri, kuros notiek ražošana, vai tādi, kas vēl tiek celti.
"Visu frontei, visu uzvarai," sacīja kāds Krievijas deputāts vakar, citējot Otrā pasaules kara propagandas vēstījumu. Krievijas deputāti vakar pirmajā lasījumā atbalstīja rekordlielu militāro izdevumu palielināšanu, lai finansētu karu pret Ukrainu.
Izdevumi aizsardzībai 2024. gadā veidos gandrīz trešo daļu no visiem izdevumiem un pieaugs par 68 procentiem līdz 115 miljardiem ASV dolāru. Tie būs 6% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tātad aizsardzības nozarei atvēlētā valsts ekonomikas daļa būs lielākā kopš Padomju Savienības sabrukuma.
Zelenskis mudina Eiropadomes līderus pastiprināt sankcijas pret Krieviju
Uzrunu Eiropadomes līderiem Briselē vakar teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka, izstrādājot nākamo sankciju paketi pret Krieviju, jāņem vērā iepriekšējo sankciju pieredze un sankcijām jābūt stingrākām.
Ir jāpastiprina darbs pret visiem starpniekiem, kas palīdz Krievijai sankcijas apiet. Zelenskis arī atgādināja, ka vērts pievērst uzmanību Krievijas naftai piemērotajiem cenu griestiem, kas, viņaprāt, nedarbojas tik efektīvi, cik cerēts.
Tāpat viņš atkārtoja, ka būtiski iesaldēt un pēc tam izmantot visus Krievijas ārvalstu aktīvus, izmantojot tos Krievijas radīto zaudējumu atlīdzināšanai. Zelenskis arī pateicās līderiem par līdz šim sniegto atbalstu Ukrainai.
Ukraina saņem militāro palīdzību no Dānijas un ASV
Ukraina saņēmusi jaunu militāro palīdzību no tās sabiedrotajiem – ASV un Dānijas. ASV militārās palīdzības paketes vērtība ir 150 miljoni dolāri, bet Dānijas – aptuveni 500 miljoni ASV dolāru.
Par jaunajām Ukrainas militārā atbalsta paketēm "Telegram" lietotnē informēja prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.
ASV un Dānija piegādās Ukrainai dažāda veida munīciju, transportlīdzekļus, tankus un citu militāro aprīkojumu.
Tikmēr Ukrainas nevalstiskā pētniecības organizācija "Rating" veikusi aptauju, lai noskaidrotu, kuras valstis un organizācijas, pēc ukraiņu domām, Ukrainai palīdz visvairāk.
Kā noskaidrojies, visbiežāk tika nosaukta ASV, Polija un Lielbritānija. Kopš iepriekšējās aptaujas to respondentu skaits, kas nosaukuši Poliju kā vienu no trīs valstīm, kas visvairāk atbalsta Ukrainu, ir samazinājies par 20%.
Varbūt par iemeslu kļuvis strīds par graudiem. Mazāk nekā 2% minējuši arī Latvijas vārdu, bet Lietuvu pieminējuši 5%. 3% minējuši NATO, bet mazāk nekā 2% ANO.
Bet saskaņā ar jaunu Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta aptauju, aptuveni 71% ukraiņu uzskata, ka valdības reformu centieni ir nepietiekami, savukārt tikai aptuveni 19% uzskata, ka tie ir pietiekami.
Tas ir nedaudz labāks rezultāts nekā 2021. gadā, kad 76% aptaujāto pauda neapmierinātību un 15% apmierinātību ar to, kā valsts veic reformas.
Aptauja tika veikta pēc Eiropas Savienības padomdevēja misijas Ukrainā. Kā zināms, Ukraina veic plašas iekšējās reformas, kas ir prasība ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienība. Neskatoties uz izaicinājumiem, ko rada pilna mēroga karš, Kijiva solījusi turpināt īstenot reformas.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
