Pieprasījums pēc smiekliem ir ļoti liels, stāsta šovu organizatori. Odesā filharmonijas zāle ar 1200 vietām ir pilnībā izpārdota. Cilvēkiem gribas pasmieties vienam par otru, pašiem par sevi. Skarbi un arī ļoti rupji te joko par seksu un arī par karu.
"Es braucu pie karavīriem, uzstājos.
Reiz mani aizveda tieši tur, kur visās malās sprāgst. Domāju, ak, Dievs! Nu, ja jau puiši tur nebaidās līst, tad arī es nebaidīšos! Uzstājos," stāstīja komiķe Alla Volkova.
"Viņi smejas. Viss forši! Un te pēkšņi man mutē ielido muša. (smiekli) Es sāku smakt nost. Un mana pirmā doma.. Nu […] atlidoja! (smiekli) Es rīstos… Oi! Nevaru norīt... Un galvā ir doma, ka rīt ziņās pateiks – skandalozā komiķe Alla Volkova gājusi bojā tieši uz frontes līnijas. Mušas dēļ! Viņu nosmacējusi muša! Bet karavīriem liekas – tas taču ir šovs! Tā jābūt!" vienu no savām uzstāšanās reizēm atcerējās komiķe Alla Volkova.
"Par laimi - muša izlidoja ārā. Armijnieki aplaudēja. Un tagad es saņemu vēstules – triks ar mušu bija [..]. Brauciet to parādīt arī pie mums! Viņiem tas bija triks," stāstīja Alla.
Sākumā pašiem aktieriem un šovu rīkotājiem tāda kolektīva izsmiešanās kara laikā šķitusi neiedomājama – sabiedrība šokēta, pilsētas dzīve pamirusi, kādas vispār var būt izklaides.
Izrāžu organizators Volodimirs Maslovs atcerējās: "Es saviem draugiem teicu – nu, pamēģināsim! Nu vismaz kaut ko pamēģināsim. Man teica: "Nu, kā tu tā vari?! Ir taču karš. Cilvēki iet bojā! Kā tādā brīdī var smieties!?" Bet izrādījās, ka tas ir tas, kas cilvēkiem ir vajadzīgs."
Studente Katja vērtēja: "Kāda jēga vienkārši raudāt? Tā var sajukt prātā. Vienlaikus ir svarīgi neaizmirst to, kas Ukrainā notiek un pēc iespējas palīdzēt bruņotajiem spēkiem".
Studente Aļona piebilda: "Svarīgi, lai, neraugoties uz iekšējo trauksmi, ar ko var sevi nobeigt, un panikas lēkmēm, kad ir ļoti grūti, tomēr notiek, piemēram, šādi pasākumi. Tas ļoti palīdz."
Katra izrāde ir arī kā izsole, kur publika ziedo armijai un pretim saņem kādu piemiņas lietu no aktieriem vai trofeju, kas atņemta okupantiem karalaukā.
"Nogalināja orku un paņēma no viņa šo tēmekli. Īsti nezinu, kā tas darbojas, bet izskatās inčīgi! Ar to varētu darīt ļoti daudz ko... (smiekli). Pat var arī negrozīt, bet nolikt, lai smuki stāv! Var arī tā ieskatīties iekšā... Tikai redzēt gan neko nevar," par vienu no šādām trofejām stāstīja Volkova.
Par tēmekli savāca aptuveni 90 eiro, krekliņš aizgāja par 250 dolāriem, patronu soma – par 160 eiro, cepure par 10 000 grivnām jeb 250 eiro. Par vislielāko summu – 16 000 grivnām jeb 400 eiro – nosola mākslinieciski apdarinātu artilērijas šāviņa čaulīti.
"Aptuveni 4 tūkstošus eiro esam savākuši piecu dienu laikā. Un esmu pārliecināts, ka arī jūsu valstīs, jūsu pilsētās cilvēki varētu darīt līdzīgi," pauda pasākumu organizators Volodimirs Maslovs.
Savāktā nauda tiks armijas brigādei, kas izvietota Doneckas apgabalā pie Avdijivkas.
Par iepriekšējās izsolēs savākto jau pretim ir saņemti video ar nopirktajiem droniem un pateicības vārdiem no karavīriem.
"Visi kopā aplaudēsim mūsu Bruņotajiem spēkiem par to, ka tikmēr, kamēr te sēdējām, mums neuzkrita bumbas. (aplausi) Viss bija labi! Mēs varējām pasmieties," šovu noslēdza Alla.
Vakars izdevies – atzina arī tie, kuri tikuši uz izrādi, jo palaisti no frontes brīvdienās.
"Mēs ar biedriem arī tad, kad esam frontes pozīcijās, pastāvīgi jokojam viens par otru. Tas uzmundrina. Tas dod tev spēku un vairāk motivācijas iznīcināt ienaidnieku," atzina karavīrs Jevhēnijs.
Viņš jau nākamajā dienā dodas atpakaļ uz fronti pie tiem, kuri tālu no pilsētu skatuvēm – tur, ierakumos, gaida jaunas bruņojuma piegādes.
