Tomēr, kā norādīja ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, Eiropai vajadzētu turpināt koncentrēt galveno uzmanību uz palīdzību Ukrainai.
Borels atgādināja, ka Krievija ir ar kodolieročiem bruņota valsts un tādēļ jebkāda iekšējā nestabilitāte šajā zemē pati par sevi rada satraukumu.
"Svarīgākais secinājums ir, ka karš pret Ukrainu, ko Krievija ir uzsākusi, un Putina radītais monstrs "Vagner"… šis monstrs sāk viņam kost. Monstrs vēršas pret tā radītāju. Politiskā sistēma parāda tās vājās vietas, un militārā vara šķeļas. Tās ir svarīgas Ukrainas kara sekas."
Borels spriež, ka Putina karš pret Ukrainu grauj Krievijas varu un ietekmē tās politisko sistēmu. ES ārlietu ministru reakcija uz notikušo gan ir piesardzīga, jo joprojām ir daudz neskaidrību – kāpēc dumpis tik pēkšņi beidzās un kādas būs tālākas sekas.
Dānijas ārlietu ministrs un bijušais premjers Larss Leke Rasmusens cer, ka šie notikumi varētu motivēt pārējo pasauli mainīt nostāju pret Krieviju.
"Manā skatījumā Putins vismaz zināmā mērā ir kļuvis vājāks. Cerams, ka tas varētu ietekmēt arī pārējās pasaules vēlmi apspriest situāciju pēc kara Ukrainā."
Dānijas ārlietu ministra teiktais liek domāt, vai un kā notikušais ietekmēs Ķīnas nostāju attiecībā pret Krieviju. Mediji norāda, ka Pekina pauda atbalstu Putina režīmam, slavējot tā stratēģisko līderību, bet tikai pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka Kremlim vairs nav nekādu tiešu draudu.
Gan Borels, gan arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis ir vienisprātis, ka šobrīd Eiropai ir svarīgi turpināt iesākto kursu un atbalstīt Ukrainu.
"Pāris aizvadītām dienām būtu mums jāiemāca, ka mums nevajadzētu domāt par režīma maiņu Krievijā un mums nevajadzētu to plānot. Krievi paši uz to ir spējīgi.
Mūsu uzdevums ir neļauties, lai mūsu uzmanība tiktu novērsta. Šādi notikumi nākotnē var atkārtoties. Tādēļ mums ir jāturpina fokusēties uz Ukrainu un arvien vairāk tai palīdzēt."
Pirmdienas sanāksmē 27 valstu ārlietu ministri ir vienojušies par finansējuma palielināšanu Eiropas Miera mehānismam par 3,5 miljardiem eiro. Nauda no šī mehānisma tiek izmantota arī tam, lai palīdzētu iegādāties ieročus Ukrainai.
Tas ir ārpusbudžeta fonds, kas jau ir piešķīris aptuveni 5,6 miljardus eiro militārajai palīdzībai Ukrainai, bet ne tikai. Tomēr Ungārija joprojām bloķē lēmumu piešķirt 500 miljonus eiro no šī paša fonda Ukrainai, jo Ungārijas banka OTP joprojām ir Kijivas "kauna" sarakstā.
Borels arī pavēstīja, ka ES dalībvalstis jau apmācījušas 24 tūkstošus Ukrainas karavīrus. Apmācība notiek Eiropas militārās palīdzības misijas ietvaros. Esot uzstādīts mērķis līdz gada beigām sagatavot kopumā 30 tūkstošus Ukrainas karavīru, un to noteikti izdosies paveikt pirms noteiktā termiņa.
Luksemburgā notiekošā sanāksme ir pēdējā, kurā līdz ar citu ES dalībvalstu kolēģiem ārlietu ministra statusā piedalās ilggadējais Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš drīzumā ķersies pie Valsts prezidenta pienākumu pildīšanas.
Dodos uz Luksemburgu, lai piedalītos Eiropas Savienības Ārlietu padomē, diskusija par Krieviju (sevišķi saistībā ar pēdējiem notikumiem), atbalstu Ukrainai, attiecībām ar Latīņameriku un digitālo diplomātiju. Tā būs man kā ārlietu ministram pēdējā ES Ārlietu padome
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) June 25, 2023
