ĪSUMĀ:
- NATO pēdējos divos samitos ir apņēmusies stiprināt spējas atturēt jebkurus uzbrukumus.
- Regulāras NATO militārās mācības Lapslijs dēvē par "jauno normālo".
- NATO izaicinājums – kā pārvietot daudz lielākus spēkus savā teritorijā starp iedzīvotājiem, pāri robežām, dažādiem apvidiem.
- Lapslijs: Mēs neredzam scenāriju ar Krievijas tūlītēju uzbrukumu NATO.
- NATO vadītāja palīgs uzskata – NATO un Rietumi nedrīkst zaudēt Krievijai militāro spēju atjaunošanas sacensībā.
NATO pārstāvi iztaujāja Latvijas Radio žurnālists Rihards Plūme un Latvijas Televīzijas žurnālists Krišs Kairis.
Žurnālists: Aktuāls jautājums pēdējā laikā bijis tabloīda "Bild" raksts par to, ka NATO gatavojas Krievijas uzbrukumam. Tāpat NATO īstenos mācības "Steadfast Defender". Vai varat ieviest skaidrību? Vai NATO gatavojas Krievijas uzbrukumam?
Anguss Lapslijs: Jums ir taisnība, ka drošības situācija Eiropā pēdējo pāris gadu laikā ir kardināli mainījusies. Tādēļ NATO pēdējos divos samitos ir apņēmusies stiprināt spējas atturēt jebkurus uzbrukumus NATO teritorijai un aizsargāties pret tiem, lai tos apturētu. Un veids, kā to darām, ir, pārliecinoties, ka mums ir nepieciešamie spēki un plāni, un tad trenējot šos spēkus saskaņā ar plāniem. Tas, ka trenējamies, nenozīmē, ka ir tūlītējs drauds, bet gan to, ka vēlamies pārliecināties, ka esam gatavi.
Viena no izmaiņām, kas notiek, – gatavojoties aizsargāt mūsu teritoriju, mums ir jāveic daudz apjomīgāki un sarežģītāki vingrinājumi, nekā tas notika laikā, kad galvenokārt koncentrējāmies uz aizjūras operācijām. Tas, ko redzat 2024. gadā, ir jaunais normālais. Tā ir alianse, kas savā ziņā atgriežas pie tā, ko tā darīja pagātnē, kas ir – pārliecināties par to, ka jebkurā laikā mēs esam pilnībā gatavi tikt galā ar jebkuru draudu mūsu teritorijai.
Runājot par loģistiku, vai pastāv risks, ka apdraudējuma gadījumā liela apmēra karaspēka pārvietošana uz Austrumu flangu varētu būtiski kavēties tieši loģistikas savienojumu dēļ?
Jums ir taisnība, norādot uz problēmas apmēru. Atgriežoties pie iepriekšējās atbildes – ja pārvietojat dažus tūkstošu vienību uz kādu tālu vietu, piemēram, Afganistānu, tas ir viens loģistikas izaicinājums, bet te saskaramies ar citu loģistikas izaicinājumu – kā pārvietot daudz lielākus spēkus pašiem savā teritorijā starp pašu iedzīvotājiem, pāri robežām, dažādiem apvidiem. Tas ir kaut kas tāds, ko atkal mācāmies, un tā ir viena lieta, kas jātrenē. Un te ir daudz aspektu – vai mums ir kravas automašīnas, kuģi un lidmašīnas, vai mums ir plāni, kur un kā tos pārvietot. Vai mums ir plāns, kā tos pasargāt iespējama uzbrukuma gadījumā… Ukrainā esam redzējuši, ka gudra armija uzbruks loģistikas tīkliem. Un ir jāplāno tas, ka spēkus pārvietosim civiliedzīvotāju vidū. Tas ir ne tikai militārās plānošanas, bet civilās plānošanas izaicinājums. Vietējām varasiestādēm jābūt iesaistītām plānošanā. Jā, par loģistiku runājam daudz.
Atgriežoties pie militārajām mācībām, tās ir lielākās kopš Aukstā kara beigām. Minējāt, ka mācību skaits pieaug. Vai tas arī ir "jaunais normālais"?
Jā, es domāju, ka esam procesā, lai stiprinātu Eiropas militāros spēkus, audzējot tos, modernizējot tos. Svarīgi ir tas, ka sabiedrotais ar sabiedroto var cīnīties kopā saskaņoti, kas nozīmē trenēšanos un darīt to lielākos formējumos.
Konkrēti runājot par sauszemi, tas ir kas tāds, kur esam iekavējuši pēdējos 20 gados, bet mēs atgūstam iekavēto – piemēram, Francijai bija lielas mācības pērn, arī NATO kopumā īsteno mācības. Tā būs ilgtermiņa lieta, un to redzēsim nākamajos gados. Tā nav vienreizēja lieta.
Ko NATO dara un var darīt, lai dalībvalstīs daudz straujāk tiktu ražots militārais aprīkojums savai drošībai un Ukrainai? Cik daudz ir atkarīgs no pašām dalībvalstīm, un cik daudz iesaistās alianse?
Tā ir kopīga atbildība, un sabiedroto loma ir kritiska – tie ir atbildīgi par budžetu par iepirkumiem, par līgumiem ar industriju. Jā, daudz no tā ir jādara nacionāli. Bet NATO var palīdzēt. Piemēram, nosūtot skaidru pieprasījuma signālu, norādot sabiedrotajiem un industrijai ilgtermiņa plānus, kurp un kāpēc ejam – cik daudz kuģu, cik daudz tanku, kāds artilērijas apjoms nepieciešams, un to arī darām. Varam iedrošināt sabiedrotos sastrādāties un īstenot kopīgus projektus. Tātad varam palīdzēt. Protams, Eiropas Savienībai šeit arī ir loma un tā arī finansē projektus, un sastrādājamies. Neesam sacensībā. Tā ir sabiedroto, industrijas, NATO un Eiropas Savienības sadarbība.
Ir bijušas baumas par Krievijas iebrukumu NATO nākamo trīs vai piecu gadu laikā. Arī Ukrainai nesokas karā tik labi, cik tā vēlētos. Vai NATO atturēšanas politika ir pietiekama, lai Krievijai norādītu, ka uzbrukt nevajag? Jo Krievija tomēr domā spēka valodā.
Jums taisnība, ka Krievija ciena spēku. NATO ir būvēts uz principu, ka šo spēku vislabāk izrādām, esot vienoti un strādājot kopā, lai nodrošinātu mūsu kolektīvo aizsardzību. Tieši uz to alianse fokusējas. Par šīm baumām runājot, tās ir mulsinošas. Viena no baumām ir, vai Krievija tūlīt uzbruks NATO? Un, es domāju, ka atbilde te būtu – nē.
Mēs redzam, ka Krievija, lai gan ir gatava uzņemties milzīgus riskus Ukrainā, ir bijusi ļoti uzmanīga ar NATO tiešu provocēšanu. Mēs neredzam scenāriju ar tūlītēju uzbrukumu NATO.
Otra diskusiju puse ir trīs, pieci vai desmit gadi, proti, cik ātri Krievija var atjaunot savus bruņotos spēkus, kas ir guvuši triecienu Ukrainā. Un tas ir kaut kas, ko analizējam ļoti uzmanīgi. Domāju, ka tas, kas ir ļoti skaidrs, ir, ka Krievija ir apņēmusies atjaunot savas militārās spējas, cik ātri vien var. Tā ir palielinājusi artilērijas lādiņu, tanku un raķešu ražošanu. Un mums kā NATO un Rietumiem kopumā ir jāpārliecinās, ka turam līdzi un pēc dažiem gadiem nezaudējam šajā sacensībā.
Es domāju, ka signāls no NATO ir – mums nepieciešams rīkoties un darīt to tagad, jo militāro spēju stiprināšana nav kas tāds, ko var izdarīt, uzsitot knipi un parakstot čeku.
Nepieciešams attīstīt pareizās spējas, nopirkt pareizo aprīkojumu, attīstīties. Industrijas kapacitātes palielināšana arī prasa laiku. Un laiku prasa sagatavot cilvēkus, tos trenēt. Tas prasa gadus. Mūsu signāls ir – vai tie būtu trīs vai pieci gadi, kad Krievija varētu atkal būt drauds, mums ir jārīkojas nekavējoties.
