Ārvalstu mediji vēsta, ka Ārlietu komitejā tikai viens senators bija pret "Ukrainas ekonomiskās labklājības un iespēju atjaunošanas likumprojektu". Ja to pieņems abas parlamenta palātas un apstiprinās prezidents,

pirmo reizi valsts vēsturē arestēs un citai valstij nodos tādas valsts aktīvus, ar kuru ASV nekaro.

Šos līdzekļus varēs izmantot Krievijas izpostītās Ukrainas atjaunošanai. Likumprojektu atbalsta abu lielāko partiju pārstāvji, tāpēc šāds scenārijs ir ticams.

Eiropas Savienība (ES), ASV, Japāna un Kanāda pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus apmēram 300 miljardu ASV dolāru apmērā, un apmēram 200 miljardi ir izvietoti Eiropas finanšu iestādēs. Tomēr ES nav vienprātības par šo jautājumu, jo ir bažas par iespējamām juridiskām sekām. Luksemburgas ārlietu ministrs Ksavjē Betels kā piemēru minēja iespēju, ka politisku lēmumu par naudas piešķiršanu var pārsūdzēt tiesā, un pēc gada ir nolēmums, ka to nedrīkst darīt.