Tāpēc lielākā daļa iedzīvotāju ir pametuši pilsētu. Bet ne visi – to aizvien apdzīvo pusotrs tūkstotis cilvēku cerībā par labāku rītdienu.
Olga un Vladimirs ir brīvprātīgie, kas uz Avdijivku reizi nedēļā cenšas piegādāt humāno palīdzību. Ceļš uz Krievijas karaspēka apšaudīto pilsētu kļūst bīstamāks ar katru dienu. Bet cilvēkiem jāpalīdz. Iedzīvotāji dzīvo zem nemitīgiem ienaidnieka šāviņiem, bet savas mājas pamest atsakās.
"Bumbas. 50 bumbas dienā. Vai varat iztēloties, kas tas ir par šoka vilni?" stāsta kāds Avdijivkas iedzīvotājs.
"Bet es vēl gribu plānus rītdienai. Es gribu pasapņot," atzīst pilsētas iedzīvotāja.
Lai gan Krievija pilsētu pārvērtusi gruvešos, to aizvien apdzīvo pusotrs tūkstotis cilvēku.
"Šeit nav komunikāciju, ūdens, elektrības. Nav ārstu. Gan jau šiem cilvēkiem būtu labāk doties uz kādu drošāku vietu. Bet mēs viņus nespiežam braukt prom, mēs saprotam – viņi grib būt mājās, jo pirmām kārtām viņi ir psiholoģiski traumēti," secina brīvprātīgā Olga.
Tomēr lielākā daļa iedzīvotāju pilsētu pametuši. Pirms kara to apdzīvoja 30 000 cilvēku. Pilsēta tika pakļauta kaujām jau 2014. gadā, kad uz neilgu brīdi okupantiem izdevās to ieņemt.
Bet kopš atbrīvošanas Avdijivka kļuvusi par pretestības simbolu, kuru ukraiņi gadu laikā pamatīgi nocietinājuši.
Krievija ofensīvu Avdivijivkā uzsāka mēneša sākumā, un pēdējās dienās kaujas kļūst aizvien intensīvākas. Tajās Krievija cieš pamatīgus zaudējumus.
Kā ziņo britu izlūki, pēc uzbrukumiem Avdijivkā ienaidnieka kopējie zaudējumi pieauguši par 90%.
Šo pilsētu mēdz raksturot kā vārtus uz Doneckas pilsētu un pārējo Donbasu. Ienaidnieks grib ieņemt Avdijivku, mēģinot nepieļaut, ka Ukraina atkaro plašākas teritorijas. Kijiva atzīst, ka situācija pilsētā ir smaga, taču Ukrainas armija notur aizsardzību. Prognozes gan liecina, ka šīs kaujas varētu turpināties vēl ilgi.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
