Avoti norādījuši, ka Putins var cīnīties tik ilgi, cik nepieciešams, taču tajā pašā laikā viņš esot gatavs arī pamieram jeb kara iesaldēšanai.
Kā aģentūrai "Reuters" norādījuši avoti Krievijā,
Kremļa saimnieks Putins nelielai padomnieku grupai sacījis, ka ir vīlies par Rietumu mēģinājumiem kavēt sarunas un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmumu izslēgt sarunu iespēju.
Putins uzskatot, ka ar esošajiem, viņaprāt, "sasniegumiem" karā pietiek, lai pārdotu krievu tautai uzvaru. Viņš arī saprotot, ka turpmākiem ieguvumiem būs nepieciešama valsts mēroga mobilizācija un tas novedīs pie reitingu krituma.
Turklāt, jo ilgāk turpinās karš, jo vairāk neapmierināto krievu veterānu atgriežas Krievijā, radot spriedzi sabiedrībā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
