Pēdējās nedēļās arvien pastiprinās starptautiskais spiediens uz Izraēlu piekrist uguns pārtraukšanai, lai mazinātu Gazas civiliedzīvotāju ciešanas.
13 dalībvalstīm balsojot "par", bet divām atturoties, ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, kas aicina "veikt steidzamus pasākumus, lai nekavējoties atļautu drošu, netraucētu un paplašinātu humānās palīdzības pieejamību, kā arī radīt apstākļus ilgtspējīgai karadarbības pārtraukšanai".
Rezolūcijā nav minēts, kas tieši būtu jādara, lai panāktu uguns pārtraukšanu Gazā, taču diplomāti norādīja, ka tā ir pirmā reize, kad Drošības padome runā par karadarbības izbeigšanu.
Rezolūcijas teksta sākotnējais variants aicināja "steidzami pārtraukt karadarbību, lai sekmētu drošu un netraucētu humānās palīdzības piegādi" Gazā, taču to nācās mīkstināt Izraēlas tuvākās sabiedrotās ASV iebildumu dēļ.
Par sarežģītajiem diplomātiskajiem centieniem panākt kompromisu liecina tas, ka balsojumu par šo rezolūciju nācās vairākas reizes pārcelt.
ASV balsojumā atturējās, bet Krievija, kas rezolūciju nodēvēja par "bezzobainu", neesot uzlikusi veto, jo to atbalstīja arābu valstis.
Izraēlas vēstnieka ANO vietnieks Brets Džonatans Millers pirms balsojuma paziņoja, ka ebreju valstij ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums garantēt savu drošību. Tāpēc Izraēla ir apņēmusies turpināt karu, lai pilnībā iznīcinātu "Hamās".
"Izraēla nepieļaus "Hamās" pārgrupēšanos vai pārapbruņošanos, lai nepieļautu 7. oktobra slaktiņa atkārtošanos. "Hamās" ir genocīda teroristu organizācija. "Hamās" rada tiešus draudus Izraēlai, Gazai un reģionālajai stabilitātei. Lai veicinātu drošību, šai padomei ir jākoncentrējas uz "Hamās" draudu iznīcināšanu. Tai ir jākoncentrējas uz ķīlnieku atbrīvošanu, tai ir jākoncentrējas uz to, lai nepieļautu, ka "Hamās" ļaunprātīgi izmanto humāno palīdzību, tai ir jākoncentrējas uz to, lai nepieļautu "Hamās" terorisma infrastruktūras izplešanos," sacīja Millers.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs pēc Drošības padomes balsojuma paziņoja, ka humanitārais pamiers ir vienīgais veids, kā izbeigt Gazas civiliedzīvotāju ciešanas, ko radot Izraēlas aviācijas intensīvie uzlidojumi un sauszemes operācijas blīvi apdzīvotos rajonos.
"Es ceru, ka Drošības padomes pieņemtā rezolūcija palīdzēs tam beidzot notikt, taču steidzami ir nepieciešams paveikt vēl vairāk.
Raugoties ilgtermiņā, mani ārkārtīgi sarūgtina Izraēlas augstāko amatpersonu komentāri, kas liek apšaubīt divu valstu risinājumu," sacīja Gutērrešs.
"Lai cik sarežģīts tas šodien varētu šķist, divu valstu risinājums saskaņā ar ANO rezolūcijām, starptautiskajām tiesībām un iepriekš noslēgtajiem nolīgumiem ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu mieru. Jebkurš cits priekšlikums noliedz palestīniešu tautas cilvēktiesības, cieņu un cerību, izraisot dusmas, kas atbalsojas tālu aiz Gazas joslas robežām. Tas arī liedz Izraēlai drošu nākotni," pauda Gutērrešs.
ANO ģenerālsekretārs pauda, ka tieši Izraēlas ofensīva ir iemesls, kāpēc piegādes Gazas joslai ir apgrūtinātas. Visas palīdzības operācijas pieprasa drošus apstākļus darbiniekiem, bet tādu Gazā nav. Viņš arī atkārtoti aicināja uz humānu pamieru.
"Abas puses šķietami grib visu vai neko, tāpēc nevaram nonākt pie vienošanās. Manuprāt, ir svarīgi meklēt kompromisa garu. Mēs uzskatām, ka leģitīmais palestīniešu tautas pārstāvis ir Palestīniešu pašpārvalde. Vēlamies redzēt apstākļus, kas ļautu pašpārvaldei pārņemt atbildību pār Gazas joslu," pauda ANO ģenerālsekretārs.
Gazas Veselības ministrija, ko kontrolē "Hamās", šonedēļ paziņoja, ka kopš kara sākuma Gazā ir nogalināti 20 tūkstoši cilvēku, kas ir aptuveni 1% no teritorijas iedzīvotāju kopskaita pirms kara. ANO apgalvo, ka vairāk nekā pusmiljons jeb aptuveni ceturtā daļa Gazas iedzīvotāju cieš badu.
Tikmēr Ēģiptē noris sarunas par iespējamu ofensīvas pārtraukumu, līdzīgu tam, kāds bija izsludināts iepriekš un kura laikā tika atbrīvoti vairāki ķīlnieki. Taču "Hamās" pagaidām nepiekrīt ķīlnieku atbrīvošanai pret īslaicīgu pamieru.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā tika nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti vismaz 1,1 miljons cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Izraēla apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
22. novembrī Izraēla un "Hamās" vienojās par uguns pārtraukšanu uz dažām dienām, to laikā veicot ķīlnieku un ieslodzīto apmaiņu. Vienošanās ietvaros tika atbrīvotas sievietes, bērni un jaunieši, kā arī gados vecāki cilvēki. "Hamās" atbrīvoja 110 sagūstītos cilvēkus, tostarp 80 izraēliešus, savukārt Izraēla no ieslodzījuma atbrīvoja 240 palestīniešus.
