Ukraiņu karavīri uzbrūk ienaidniekam ar viņa paša tankiem. Pērn Harkivā sagrābtie Krievijas tanki tagad modernizēti un tiek likti lietā pretuzbrukuma manevros Bahmutā. Kaut Bahmutā gūti ievērojami panākumi, kaujas ir smagas. Krievijas aizsardzības līnijas izrādījušās ļoti spēcīgi nocietinātas. Lielus zaudējumus cieš abas puses.

"Tur ir Krievijas aizsardzības līnijas, vesels bataljons. Tur ir visi viņu ieroči, prettanku sistēmas, droni. [..] Iepriekš mēs aizstāvējāmies, viņi uzbruka. Aizstāvēties vienmēr ir vieglāk nekā uzbrukt – mazāk zaudējumu. Tagad esam mainītās vietās. Mēs mēģinām uzbrukt, bet viņi ir iemācījušies aizstāvēties," teica  Ukrainas amijas komandieris.

Ukrainas pretuzbrukuma sākuma fāze nesusi mazāk panākumu, nekā gaidīts, atzinušas Rietumu amatpersonas. Krievijas spēki aizsardzībā demonstrējuši lielāku kompetenci, nekā eksperti prognozējuši.

Tāpat Ukrainas spēkiem liela ievainojamība izrādījušās okupantu mīnētās teritorijas. To, ka progress ir lēnāks, nekā bijis cerēts, atzinis arī Ukrainas prezidents.

"Mēs, protams, gribētu spert lielākus soļus, šobrīd tie ir nedaudz mazāki, kā mēs vēlētos. Bet tie, kas cīnās, uzvarēs; tiem, kas klauvē, durvis pavērsies. Mēs saprotam, ka ir svarīgi iet uz priekšu ne tikai, lai motivētu mūsu armiju, bet arī Rietumu partnerus. Bet daži sagaida kaut kādu Holivudas filmu, bet lietas tā nenotiek," sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Aizstāvībā esošajiem spēkiem vienmēr ir zināmas priekšrocības, īpaši ņemot vērā laiku, kuru Krievija izmantoja nocietinājumu veidošanai, atzina eksperti.

Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks vainojis Rietumus par vilcināšanos sūtīt ieročus, kā dēļ tika novilcināts arī pretuzbrukums.

Vienlaikus gan Ukraina, gan sabiedrotie atzinuši, ka ofensīva ir sākuma fāzē un izdarīt vispārīgākus secinājumus varēs ne agrāk kā jūlijā.

Tāpat nevar noliegt gūtos panākumus. Ukrainai izdevies atbrīvot astoņus ciematus, kā arī armija arvien vairāk adaptējas Krievijas taktikai un aizsardzībai. Arvien veiksmīgāk tai izdodas arī notriekt pretinieka aviāciju.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.