Baltajā namā notiek aktīvas diskusijas par to, lai aizliegumu vājinātu un ļautu ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus triecieniem raķešu un artilērijas palaišanas iekārtām, kas izvietotas tieši aiz robežas ar Krieviju, vēsta laikraksts.

"Priekšlikums, ko pagājušajā nedēļā pēc vizītes Kijivā izvirzīja valsts sekretārs Entonijs Blinkens, joprojām ir izstrādes stadijā, un nav skaidrs, cik daudzi no [ASV prezidenta Džo] Baidena tuvākā loka kolēģiem to ir atbalstījuši. Saskaņā ar amatpersonu teikto, tā vēl nav oficiāli iesniegta prezidentam, kas tradicionāli ir visuzmanīgākais," norāda laikraksts.

Diskusijā iesaistītās amatpersonas teikušas, ka Blinkena nostāja mainījusies tāpēc, ka krievi atklājuši jaunu kara fronti, kam ir postošas sekas.

Pēdējās dienās parādījusies vēl viena norāde par izmaiņām ASV vadības nostājā.

Aizsardzības ministrs Loids Ostins rosinājis, ka izņēmumus varētu attiecināt uz Krievijas lidmašīnām, kas darbojas drošībā Krievijas teritorijas iekšienē tieši aiz robežas, ļaujot pilotiem nomest planējošās bumbas uz Austrumukrainu.

Arī bijusī ASV diplomāte Viktorija Ņūlenda, kas šopavasar atstāja amatu ASV Valsts departamentā, publiski paudusi, ka administrācijai jāatceļ aizliegums izmantot savus ieročus mērķiem Krievijas teritorijā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.