Kopš brīža, kad Zviedrija kopā ar Somiju oficiāli lūdza pievienošanos NATO, pagājuši jau aptuveni 20 mēneši. Somija pērn aprīlī kļuva par NATO dalībvalsti, bet Zviedrija joprojām gaida savu kārtu.
Turcijas prasības
Kamēr teju visi alianses locekļi ar iestāšanās protokolu ratifikāciju nevilcinājās, Turcija un Ungārija atrada iemeslus, lai to nedarītu. Sākumā Turcija apsūdzēja Zviedriju par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016. gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Tāpat Turciju arī sadusmoja demonstrācijas Zviedrijā. Dažas no tām sarīkoja kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" atbalstītāji, bet citās tika dedzināts Korāns.
Un, lai gan pagājušajā mēnesī Turcijas parlamenta Ārlietu komiteja atbalstīja Zviedrijas lēmumu pievienoties NATO, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans publiski izvirzīja virkni jaunu prasību, tai skaitā prasību, lai Vašingtona izpilda savu solījumu piegādāt Turcijai iznīcinātājus F-16. Amerikāņi vēl šomēnes norādījuši, ka Kongress varētu apstiprināt iznīcinātāju piegādi Ankarai, ja Zviedrija tiks uzņemta NATO.
Ziņas par to, ka Turcijas parlaments jau otrdien varētu balsot par Zviedrijas uzņemšanu NATO, izskanēja vairākos medijos. Tomēr atšķiras mediju vēstītais par to, kad tieši šis balsojums notiks. Vieni vēsta, ka tas gaidāms šodien, tikmēr citi, ka balsojums Turcijas parlamentā notiks šonedēļ, bet precīzu datumu nemin. Kā iespējamais balsojuma laiks tiek minēta arī ceturtdiena.
Tiklīdz parlaments iestāšanās protokolus būs ratificējis, Turcijas prezidents Erdogans dažu dienu laikā parakstīs likumu, atstājot Ungāriju kā pēdējo un vienīgo dalībvalsti, kas nav apstiprinājusi Zviedrijas pievienošanos.
Ungārija joprojām vilcinās
Pašlaik nav skaidrs, kā rīkosies Ungārija. Tā bija apņēmusies nekļūt par pēdējo sabiedroto, kas ratificēs Zviedrijas dalību aliansē, taču izskatās, ka pēc Turcijas dotās piekrišanas tā tomēr paliks pēdējā.
Ungārijas opozīcija ir spiedusi valdību ieplānot balsojumu parlamentā.
Ungārijas Sociālistu partija savā paziņojumā aicināja premjeru Viktoru Orbānu "pārtraukt muļķīgo, kaitīgo un nevajadzīgo šarādi".
Ungārijas parlamentā pašlaik ir pārtraukums līdz aptuveni februāra vidum.
Par to, ka Ungārijas parlaments tomēr gatavojas ratificēt iestāšanās protokolus, varētu liecināt Ungārijas premjera uzaicinājums Zviedrijas premjeram Ulfam Kristersonam ierasties Budapeštā, lai runātu par Zviedrijas iestāšanos NATO. Nav gan skaidrs, kad tieši šīs sarunas varētu notikt.
Taču jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka Turcijai un Ungārijai viena lieta ir kopīga, – attiecības ar Krieviju tām ir labākas nekā citām NATO dalībvalstīm.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO. 2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu vēl nav apstiprinājušas Turcija un Ungārija. Turcijas prezidents Erdogans bloķēja Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" kaujiniekiem.
2023. gada vasarā NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs pavēstīja, ka Erdogans piekritis atbalstīt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO un nosūtīt to ratifikācijai Turcijas parlamentā.
