Lai arī vēl nesen situācija valstī bija itin mierīga, pie tās robežas arvien biežāk sastopami migranti, kas Krievijā, visticamāk, nonākuši legāli. To vidū ir Sīrijas, Irākas, Jemenas un Somālijas pilsoņi. Ar Krievijas iestāžu palīdzīgu roku viņi cenšas iekļūt Somijā, lai tur lūgtu patvērumu.
Aukstumā un salā uz velosipēdiem un skrejriteņiem šie cilvēki cer nokļūt Somijā un tādējādi – arī Eiropas Savienībā, kur tālāk pārvietošanās būtu vieglāka.
Krievijas–Somijas robežu aizliegts šķērsot kājām, tādēļ migranti – pārsvarā no Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm – pēdējo posmu līdz robežpunktam veic ar velosipēdiem. Gadījumos, ja to ļauj rocība un pedāļus mīt negribas – arī ar elektriskajiem skrejriteņiem.
Braucamrīkus migranti iegādājas turpat Krievijā no tām personām, kas viņiem palīdz. No Krievijas aiz migrantiem tiek aizvērta barjera, tā novēršot viņu atgriešanos Krievijā.
Somija jau aizliegusi visus austrumu robežpunktus šķērsot ar velosipēdu, bet valsts premjerministrs Peteri Orpo apsūdzējis Krieviju par apzinātu palīdzēšanu cilvēkiem bez atbilstošiem dokumentiem nokļūt līdz robežai.
Un, kaut arī dienvidos robeža slēgta, robežšķērsotāju plūsma novirzījusies uz valsts ziemeļu daļu. Iemeslus šai migrācijas krīzei "Pasaules Panorāmā" skaidroja Somijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Jusi Lasila.
"Galvenais vai lielākais iemesls ir Krievijas un Rietumu, tostarp arī [Krievijas un] Somijas attiecību pasliktināšanās. Dalība NATO varbūt ir stimulējusi Krieviju to darīt. Tā vairākkārt brīdinājusi, ka būs sekas,"
vērtēja eksperts.
Krievija uz robežas ar Somiju izmanto hibrīdkara taktiku. Migrācijas krīzes izraisīšanai tā atkārto scenāriju, kāds jau iepriekš pielietots uz Baltkrievijas un Polijas robežas, uzskata ASV Kara pētījumu institūta analītiķi. Tāpat šie uzskatāmi par centieniem destabilizēt NATO.
"Un varbūt tagad ir laiks parādīt, ka tā ir sava veida atriebība, novēlota atriebība par šo [Somijas iestāšanās NATO] procesu. Tas ir sava veida spekulatīvs secinājums, bet nav iemesla tā nedomāt. Un, ja runa ir par migrācijas kā instrumenta izmantošanu hibrīdoperācijā vai politiska spiediena izdarīšanu uz Somiju, tas ir ļoti vienkāršs un lēts veids, kā to izdarīt," sacīja Lasila.
No deviņiem robežšķērsošanas punktiem četri tagad ir slēgti. Bet robežas dienvidu daļā atvērts tikai viens, kuru izmanto dzelzceļa satiksmei.
Komentējot robežpunktu slēgšanu, Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Somija pieļauj lielu kļūdu un grauj divpusējās attiecības. Bet Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ir iesniegusi oficiālu sūdzību par četru robežšķērsošanas punktu slēgšanu.
Līdzīgu migrācijas krīzi Somija piedzīvoja arī 2015. gadā – arī toreiz acīmredzama bijusi Krievijas sniegtā palīdzība mirgrantiem.
"Galvenā atšķirība, salīdzinot ar šodienas situāciju, ir tā, ka mums bija politiskie kanāli ar Krieviju. Tajās dienās premjerministri tikās, migrācijas krīze uzreiz apstājās, kad bija sava veida politiska vienošanās," stāstīja pētnieks. "Bet tagad situācija ir pavisam cita, jo migrantu skaits ir salīdzinoši neliels. Bet Krievijas varas iestāžu loma ir bezprecedenta. Ir skaidrs, ka tas notiek ļoti organizēti."
Somija apsver arī visas austrumu robežas slēgšanu. Pret situāciju protestējusi Somijā dzīvojošā krievvalodīgo kopiena.
"Jau esam redzējuši nelielu saspīlējumu Somijā, īpaši krievvalodīgo iedzīvotāju vidū. Ir saprotams, ka viņiem ir radinieki Krievijā un tagad sakari ar viņiem būs apgrūtināti. Un tas varētu būt tas, uz ko Krievija cer. Bet es par to neuztrauktos, jo kopumā krievvalodīgie šeit ir lojāli Somijai," apgalvoja pētnieks.
Lasila arī vērtēja, ka migrācija kā hibrīdkara instruments Krievijai ir ļoti izdevīga.
"Tas ir ļoti vienkāršs un lēts instruments. Eiropas politikā ir ļoti daudz emociju saistībā ar migrāciju. Tas ir galvenais iekšzemes spriedzes avots visā Eiropas Savienībā, ja mēs runājam par dažādām populistiskajām kustībām un visu migrācijas tēmu, kā arī par polarizācijas avotiem sabiedrībās."
Ilgtermiņā riskus pašreizējai situācijai pētnieks gan neredz un uzsvēra, ka Krievija nav ieinteresēta militāri izaicināt Somiju, kas tagad jau ir NATO dalībvalsts. Tas Maskavai būtu ļoti riskanti.
