Otrdien Vinnicā, kas atrodas Ukrainas vidienē, kopā sanāca dažādu pilsētu tiesībsargi, kas pārstāv Ukrainas Aizsardzības ministriju, Nacionālo gvardi un policijas vienības, kā arī Latvijas policisti, kas brīvprātīgi bija pieteikušies doties tālajā ceļā uz Ukrainu, tur nogādājot policijas automašīnas un policistu sagādātās dāvanas ukraiņu kolēģu bērniem.

Vinnicā tika nogādāta arī dažāda cita veida palīdzība, tostarp bezpilota lidaparāti jeb droni. Visu šo atbalstu ukraiņiem koordinēja organizācija "Uzņēmēji mieram". Ar tās direktori Lauru Skrodeli Kijivā tikās arī Latvijas Radio.

Skrodele stāstīja, ka, lai arī braukt lielā kolonnā ar 20 automašīnām ir sarežģīti, ceļš uz Ukrainu bijis  veiksmīgs. 

"Atbraucām mēs tā kā karaļi, pateicoties Valsts policijas sadarbībai ar kaimiņvalstu policijām. Mūs gan Latvijā eskortēja, gan Lietuvā eskortēja, gan Polijā eskortēja. Savukārt Ukrainas pusē mūs Nacionālā gvarde eskortēja, kas tādam konvojam, kur brauc 20 mašīnas, ir ļoti, ļoti svarīgi," stāstīja Skrodele.

Daļa no Valsts policijas uzdāvinātajām automašīnām šonedēļ nonāks Doneckas apgabala Pokrovskas pilsētiņas policijas iecirknī. 

Tur novembra izskaņā Krievijas uzbrukuma rezultātā policijas iecirknis palicis bez automašīnām. Daļa nonāks citās Ukrainas pilsētās, tajā skaitā arī pie karavīriem. Bet šīs palīdzības kravas nogādāšana Ukrainā nav vienīgais "Uzņēmēji mieram" palīdzības projekts. 

Kopumā organizācija kopš vispārējā iebrukuma sākuma Ukrainai nosūtījusi palīdzību jau 8,4 miljonu eiro apmērā, tai skaitā gan Latvijas uzņēmēju, gan arī iestāžu materiālos ziedojumus.

"Uzņēmēji mieram" arī koordinē palīdzību Černihivas apgabalam, par kura atbalstīšanu Latvija uzņēmusies rūpes. To šajās dienās apmeklēja arī Skrodele, lai apzinātu nākošos projektus, kur Latvija varētu iesaistīties un palīdzēt nākamgad.

Šogad par nodokļu maksātāju naudu atjaunotas mājas Krievijas vispārējā iebrukuma sākumā smagi cietušā Jahidnes ciema iedzīvotājiem, bet nākošgad vairāk tiks domāts par publiskās infrastuktūras objektiem. 

"Ukraiņi ir spiesti būt ļoti feksibli, viņiem ļoti jāpiemērojas. Un, ja viņi vienu objektu var īstenot vienā programmā – piemēram, fracūži šobrīd palīdz jauniešu centram uzlikt pagaidu jumtu – tad tas uzreiz ievieš izmaiņas kopējā sarakstā un kopējās prioritātēs, kur tas objekts ir," skaidroja Skrodele. 

Pagaidām vēl nav izlemts, kuros publiskās infrastuktūras objektos nākamgad Latvija varētu ieguldīt savu finansiālo atbalstu. Viens no tiem varētu būt bērnu slimnīca. Bet tas viss vēl ir procesā. 

Aktīvs darbs turpinās vēl pie vienas "Uzņēmēji mieram" sāktās iniciatīvas – tā ir parakstu vākšana platformā Manabalss.lv par to, lai Saeima apturētu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju naudas nonākšanu agresorvalsts  budžetā.

Skrodele stāstīja, ka jau šobrīd redzams, ka sankcijas it kā visu laiku tiek noteiktas, bet agresorvalsts militārā rūpniecība turpina strādāt. Arī tirdzniecības sakari ar Krieviju turpinās, tāpēc šī iniciatīva sagatavota, ierosinot milzīgu nodokli visiem tiešiem vai netiešiem maksājumiem uz Krieviju, kas faktiski padarītu tos par neizdevīgiem un izbeigtu šādu uzņēmējdarbību.

"Ja mēs neizdarīsim tos mājasdarbus šodien, tad, kā teica Lietuvas ārlietu ministrs – "rīt mūsu bērni būs ierakumos un mūs nolādēs par to, ko mēs neesam izdarījuši." Tie ir ļoti, ļoti spēcīgi vārdi, bet, manuprāt, tie ir precīzi," vērtēja organizācijas vadītāja. 

Skrodele arī atzīmēja, ka Latvijai būtu jāmācās no pagātnes kļūdām un jādara viss iespējamais, lai pārtrauktu barot agresorvalsti. Jo vienu dienu tas viss var pavērsties arī pret Latviju.

Ceturtdien "Uzņēmēji mieram" iniciatīvu platformā "Manabalss" bija parakstījuši vairāk nekā 8400 cilvēki, un tās autori cer, ka tiks sadzirdēti arī Saeimā.