ANO Drošības sēdē Ņujorkā Zelenskis teica, ka laikā, kad Krievija īsteno atklātu pilna mēroga karu pret suverēnu valsti, veto tiesības agresora valsts rokās ir tas, kas iedzinis stūrī ANO, un tas ir iemesls tam, kādēļ organizācija nespēj aktīvi rīkoties.

Zelenskis atzina, ka ir neiespējami apturēt karu, ja agresors visiem ANO centieniem uzliek veto, un atkārtoja jau agrāk pausto Kijivas nostāju, ka veto tiesības piederēja Padomju Savienībai kā vienai no Otrā pasaules kara uzvarētājiem un ka Krievija tās ieguvusi manipulāciju ceļā.

"Diemžēl šo vietu Drošības padomē, ko Krievija ieņem nelikumīgi, izmantojot aizkulišu manipulācijas pēc Padomju Savienības sabrukuma, ir ieņēmuši meļi, kuru uzdevums ir attaisnot agresiju un genocīdu," sacīja Zelenskis. 

Veto tiesību atņemšana Krievijai būtu ārkārtīgi sarežģīta, atzina Zelenskis, saprotot, ka Maskava labprātīgi neatteiksies no tās. 

Taču lielāko uzmanību izpelnījās nevis Zelenska, bet gan Albānijas premjera Edi Ramas sacītais. Albānija šobrīd ir prezidējošā Drošības padomes valsts. Spriedze izcēlās jau pirms Zelenska uzstāšanās. Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja apšaubīja Albānijas premjerministra Edi Ramas lēmumu ļaut Zelenskim sākt sēdi ar pirmo uzrunu. 

Savukārt Rama mierīgā un nosvērtā tonī Krievijas vēstniekam atbildēja: "Šeit ir risinājums – jūs pārtraucat karu un prezidents Zelenskis neuzstāsies." 

Vēlāk lietotnē "X" Zelenskis rakstīja, ka Albānijas premjers pasaulei parādījis, kā pareizi apieties ar Krieviju, tās meliem un liekulību. Viņš pauda pateicību Ramam par prezidentūras principiālu vadīšanu. 

Vēl pirms padomes sēdes tika prātots, vai šī būs tā reize, kad aci pret aci tiksies Zelenskis un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Tomēr Lavrovs savu uzstāšanos sāka tad, kad Zelenskis jau bija pametis sēžu zāli. Savā runā Lavrovs ņirgājās par ideju izbeigt Krievijas veto un nosodīja Zelenski par to, ka viņš neuzsāk miera sarunas.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.