Galvenais priekšvēlēšanu cīņas lauks, kā norādīja žurnālisti, ir dezinformācijas izplatīšana. Francijas pētnieki nesen atklāja 193 tīmekļa vietnes, kurās publicēti dažādi nepatiesi apgalvojumi, kas attaisno Krievijas iebrukumu Ukrainā un kritizē Rietumus.
Cita starpā dezinformācijas tīkli, kurus atklāja Francijā, arī izplatījuši paniku par šķietami neapturamo gultas blakšu sērgu šajā valstī.
Arī Vācija šī gada janvārī atklāja lielu prokrieviski orientētu dezinformācijas kampaņu. Veicot analīzi, tika konstatēts, ka četru nedēļu laikā no 50 000 viltus kontiem sociālajos tīklos tika nosūtīts aptuveni miljons tvītu, kuros kritizēta valdība un tās atbalsts Ukrainai.
Pēc pilna apmēra iebrukuma Ukrainā gada laikā Krievijas dezinformācija par ES un tās sabiedrotajiem sociālajos tīklos sasniedza vismaz 165 miljonus cilvēku, teikts ziņojumā par ES digitālo pakalpojumu aktu.
Pēc mikroblogošanas vietnes "X" (agrāk "Twitter") drošības standartu atcelšanas 2023. gada pirmajā pusgadā to skaits vēl vairāk pieauga.
Tehnoloģiju uzņēmums "Meta" tikmēr apliecināja, ka ir izveidojis īpašas komandas Eiropā, lai tam piederošajos sociālajos tīklos "Facebook" un "Instagram" apkarotu dezinformāciju, kas saistīta ar vēlēšanām.
Ar viedokļiem tiek manipulēts ne tikai sociālajos tīklos, bet arī akadēmiskajā vidē un sabiedrībā.
Saskaņā ar Norvēģijas policijas Drošības dienesta ziņojumu kopš iebrukuma Ukrainā vismaz 35 Eiropas pilsoņi ir saukti pie kriminālatbildības par darbību Krievijas labā.
Viņi dažādos veidos ir ieguvuši informāciju par aizsardzības spējām atsevišķās valstīs un to kritisko infrastruktūru, kā arī par sabiedroto darbībām.
Tikmēr saskaņā ar laikraksta "Financial Times" nesen veikto izmeklēšanu, Itālijā šobrīd pastāv "Krievijas un Itālijas draudzības" apvienību tīkls, kas vietējā līmenī popularizē Krievijas politisko naratīvu.
Kā noskaidrojuši žurnālisti, Krievija arī finansiāli atbalstot dažādas ultrakonservatīvās programmas Eiropā. Piemēram, Spānijas radikālā katoļu organizācija "HazteOir" un tās interešu aizstāvības grupa, kas ir pazīstama ar saviem pret LGBTQ+ kopienu un feminismu vērstajiem uzskatiem, ir saņēmušas atbalstu no Kremlim pietuvinātiem oligarhiem.
Tikmēr Portugālē ilglaicīgi darbojies fonds "Russkij mir", kas popularizējis krievu kultūru un vairākus gadus, sadarbojoties ar dažādām nevalstiskajām organizācijām, vadījis studiju centrus trīs Portugāles universitātēs. Tiesa, pērn mācībiestādes sadarbību ar fondu beidza.
Kremlis arvien centies ietekmēt arī Eiropas Savienības politiku.
Kā spilgtāko piemēru žurnālisti minēja Latvijas eiroparlamentārieti Tatjanu Ždanoku. Šogad parādījās ziņas, ka Ždanoka gadiem ilgi sadarbojusies ar Krievijas izlūkdienestiem.
Taču viņa nav bijusi vienīgā. Jau pirms desmit gadiem pastāvēja aizdomas arī par EP deputāta no Ungārijas, galēji labējās kustības "Jobbik" deputāta Bēla Kovāča saitēm ar Kremli. 2020. gadā viņam par spiegošanu Krievijas labā tika piespriests cietumsods, taču pats deputāts tikmēr bija pazudis no valsts. Izskanējušas versijas, ka viņš šobrīd uzturas Krievijā.
Šobrīd par visvairāk prokrieviski un pret atbalstu Ukrainai noskaņoto politisko spēku Eiropas Parlamentā tiek uzskatīta galēji labējā Identitātes un demokrātijas grupa.
Tajā ir 73 deputāti, kas padara to par piekto lielāko spēku Eiropas Parlamentā. Latvijas eiroparlamentāriešu šajā grupā nav.
Toties tajā darbojas deviņi Vācijas galēji labējās partija "Alternative für Deutschland" ("Alternatīva Vācijai", "AfD") deputāti. Partija arī uzskata, ka Eiropai ir jāatjauno sadarbība ar Krieviju, lai nodrošinātu mieru un labklājību. Un šī politiskā spēka deputāta palīgs Vācijas parlamentā ir sazinājies ar Krievijas drošības dienestiem par finansiāla atbalsta saņemšanu partijas tiesveidībai pret ieroču piegādēm Ukrainai.
Identitātes un demokrātijas grupā darbojas arī 23 Itālijas premjerministres vietnieka Mateo Salvīni pārstāvētās galēji labējās partijas "Līga" deputāti. Šī partija jau gadiem ilgi ierauta dažādos skandālos, kas to saista ar Krieviju, un vēl 2022. gadā tā atjaunojusi piecu gadu vienošanos ar Vladimira Putina partiju "Vienotā Krievija", lai veicinātu "daudzpusējās sadarbības un sadarbības paplašināšanu un padziļināšanu" starp abām valstīm, – tā, atsaucoties uz itāļu medijiem, vēstīja publikācija.
Tas, cik liela šobrīd ir Kremļa ietekme uz norisēm Briselē, pagaidām nav zināms. Taču Eiropas Parlaments februārī ir brīdinājis, ka Krievija mēģina "sēt šķelšanos" visā Eiropā:
"Eiropas Parlamenta deputāti ir sašutuši par to, ka Krievija ir atradusi veidus, kā sniegt ievērojamu finansējumu politiskajām partijām, politiķiem, amatpersonām un kustībām vairākās demokrātiskās valstīs, lai iejauktos un iegūtu ietekmi to demokrātiskajos procesos."
"Lai gan Maskava centusies iejaukties arī iepriekšējās EP vēlēšanās, pastiprināta uzmanība 2024. gadā plānotajām ir tāpēc, ka
Krievija varētu izmantot EP vēlēšanas kā sava veida izmēģinājuma poligonu, lai pārbaudītu, kā tās stratēģijas un taktika darbosies uz vēlēšanām Eiropā kopumā,"
vērtēja Vīnē dzīvojošais ukraiņu politologs Antons Šekovcovs, kurš pēta saiknes starp galēji labējiem spēkiem Eiropā un Krievijā.
Viņaprāt, galvenais Krievijas mērķis būs pēc iespējas mazināt politisko un sabiedrības atbalstu Ukrainai.
"Viņi, visticamāk, izmantos iebiedēšanas taktiku... sakot, ka cilvēki vai politiķi, kas palīdz Ukrainai, ievelk sabiedrību karā ar Krieviju," sacīja politologs.
