Tāpat tiek spriests, kā pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām nomierināt satrauktos zemniekus, kuri ar traktoriem izbraukuši ielās daudzās Eiropas valstīs.
Vairākas valstis uzstāj, ka aizsardzības industrijas nozarei ir nepieciešams lielāks finansējums un tagad būtu īstais laiks sākt to meklēt.
Tāpat Baltijas valstis uzstāj, ka ir nepieciešams vienoties par to, kad tiks sperts nākamais solis Ukrainas iestāšanās sarunu procesā Eiropas Savienībā.
Francija piedāvā kopīgu aizņēmumu
Eiropas aizsardzības industrijas attīstība ir sāpīgs un ļoti aktuāls jautājums. Tā kā daudzu dalībvalstu budžeti ir ierobežoti, bet aizsardzībai nepieciešami lieli resursi, Francija piedāvā Eiropai aizņemties naudu visiem kopā, izlaižot aizsardzības obligācijas.
Šo Francijas ideju atbalsta arī Polija un Igaunija, arī Grieķija, pat taupīgā Somija sola apdomāt. Pret šādu kopīgu aizņemšanos visvairāk iebilst tādas tradicionāli taupīgās valstis kā Nīderlande un Vācija.
Francijas arguments ir, ka Eiropa nevar atļauties gaidīt, līdz nākamgad sāksies sarunas par ES nākamo ilgtermiņa budžetu.
Parīze norāda, ka jāņem vērā situācijas steidzamība Ukrainā un potenciāli ilgais bruņojuma ražošanas process. Bet arī skaidrs, ka šis Francijas prezidenta Emanuela Makrona priekšlikums atklās domstarpības par to, kā finansēt lielāko Eiropas bruņošanos kopš Aukstā kara laika, turklāt – brīdī, kad dalībvalstu budžeti ir saspringti.
Latvijas valdības vadītāja Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") būtu gatava atbalstīt kopīgu Eiropas Savienības aizņemšanos.
"Mums ir jādomā par to, kā mēs varam stiprināt sevi tagad. Naudu jau vienmēr var atdot vēlāk, bet drošība ir jānodrošina tagad," secina Siliņa.
"Domāju, ka jebkurš risinājums, kas paredz atbalstu militārai industrijai, militārai jomai, Latvijai ir derīgs."
Jāmeklē jauni risinājumi
Briselē tiek spriests arī par Eiropas Komisijas priekšlikumu izmantot ienākumus no Eiropā iesaldētajiem Krievijas valsts aktīviem, kas ir ap 3 miljardiem eiro gadā, lai finansētu ieročus Ukrainai, un ļaut Eiropas Investīciju bankai, kas ir ES kreditēšanas iestāde, ieguldīt vairāk aizsardzībā.
"Esmu ļoti pārliecināts, ka mēs šeit sūtām ļoti skaidru signālu Putinam: viņš ir nepareizi aprēķinājis, ja viņš uzskata, ka mēs neesam spējīgi atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas ir nepieciešams.
Iesaldēto aktīvu peļņas izmantošana ir mazs, bet svarīgs elements," teica Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Problēmas gan sagādā tas, ka 90% no šīs naudas ies caur Eiropas Miera instrumentu, kur līdz šim militāro palīdzību Ukrainai bloķējusi Ungārija.
Lielāku finansējumu aizsardzības nozarei atbalsta arī Igaunijas premjere Kaja Kallasa.
"Esmu tikusies ar mūsu aktīvo jaunuzņēmumu nozari, kas palīdz saprast, kā mēs varam ienest inovācijas aizsardzības nozarē.
Bet problēma ir finansējumā, jo visi fondi ir slēgti investīcijām aizsardzībā. Viņi nedrīkst ieguldīt nāvējošajās tehnoloģijās," spriež Kallasa.
"Tādēļ mēs esam nosūtījuši vēstuli Eiropas Investīciju bankai, aicinot viņus atvērt aizsardzības investīcijas. Esmu arī rosinājusi emitēt Eiropas obligācijas, bet, ja tas kādam neder, tad lai viņi piedāvā kādu citu risinājumu."
Izvērtē iespējas attīstīt atomenerģijas nozari
Briselē šajās dienās notiek arī Atomenerģijas samits. Beļģija un Francija uzskata, ka pretrunīgi vērtētā atomenerģija tomēr ir jāizmanto, lai palīdzētu sasniegt klimatneitrālu pasauli, vienlaikus nodrošinot valstīm papildu ekonomiskās un drošības neatkarības sajūtu.
Šāds samits būtu neiedomājams pirms desmitiem gadiem, kad vēl svaigā atmiņā bija 2011. gada Fukušimas kodolavārija Japānā, taču planētas sasilšana un Eiropas atkarība no Krievijas enerģijas ir mainījušas kopējo noskaņojumu.
Protams, neiztrūkstoši bija klāt arī "Greenpeace" aktīvisti, kas centās uzsvērt atomenerģijas riskus un pārliecināt valstu vadītājus, ka tādi atjaunojamie enerģijas avoti kā vējš un saule ir daudz praktiskāki un vērtīgāki.
