EK savu plānu dalībvalstīm iesniegs trešdien pirms ES samita, kas daļēji būs veltīts atbalstam Kijivai.

EK paredzējusi, ka 90% no peļņas, kas gūta no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, tiktu novirzīti fondam, no kura tiktu segtas Ukrainas ieroču izmaksas.

Pārējie 10% tiktu ieskaitīti ES budžetā, lai palīdzētu palielināt Ukrainas aizsardzības rūpniecības jaudu, paziņoja Borels.

"Ja dalībvalstis piekritīs, tie būs aptuveni trīs miljardi eiro gadā," norādīja Borels.

Kijivai ir izmisīgi nepieciešama lielāka militārā un finansiālā palīdzība, ņemot vērā, ka ASV palīdzības pakete 60 miljardu dolāru apmērā ir iestrēgusi Kongresā.

Eiropas Savienība, ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā iesaldēja Krievijas Centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā.

Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear".

ES valstis līdz šim tā arī nav spējušas vienoties, ko darīt ar iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

Vairākas ES dalībvalstis un citi Rietumu sabiedrotie ir aicinājuši izmantot šos līdzekļus un ne tikai peļņu no tiem, lai apmaksātu Ukrainas atjaunošanu.

Taču citas valstis, tai skaitā Vācija, ir vilcinājušās pieskarties ES iesaldētajiem līdzekļiem, baidoties, ka tas varētu mazināt investoru uzticību Eiropas tirgiem.

Borels sacīja, ka EK ir konsultējusies ar Eiropas Centrālo banku un tagad ir pienācis laiks dalībvalstīm pieņemt lēmumu, jo karš Ukrainā ir nonācis izšķirošā posmā. "Vasara būs izšķiroša," viņš piebilda.

"Krievija katru dienu uzbrūk Ukrainas pozīcijām, lai tās vājinātu, un, kad pienāks pavasaris un vasara, mēs noteikti pieredzēsim pastiprinātu militāro aktivitāti," prognozēja Borels.