Jau iepriekš kā galvenā versija tika izvirzīta cauruļvada iespējama sabotāža, ko tagad arī apstiprinājusi Igaunijas prokuratūra. Turpmāk tā veiks plašas pārbaudes, lai izskatītu visus iespējamos scenārijus kur varētu būt bijusi cilvēka līdzdarbība. Tiks arī pārbaudīta iespējamo citu valstu kuģu līdzdarbība cauruļvada bojāšanā.
"Izmeklēšanas gaitā esam analizējuši to kuģu kustību, kas aptuvenajā notikuma brīdī bija šajos ūdeņos. Šobrīd esam identificējuši divus šādus kuģus – viens kuģo zem Krievijas karoga, bet otrs – zem Honkongas," sacīja Igaunijas valsts prokurore Trīnu Oleva.
Turpmākajā izmeklēšanas gaitā tiks noskaidrots, vai sākotnējās aizdomas apstiprinās un vai bojājums radīts nolaidības vai cita iemesla dēļ.
Tāpat izmeklētāji pašlaik nevar apstiprināt, vai bojājums bijis apzināts, cita starpā mērķtiecīgs kritiskās infrastruktūras bojājums.
Tā kā sākotnējie pierādījumi no sakaru kabeļa starp Igauniju un Somiju ir savākti, tad ir iespējams sākt plānot kabeļa remontu. Gaidāms, ka remonta darbi sāksies nākamnedēļ.
Kriminālprocesa laikā izmeklētāji pārbaudīs arī Igaunijas un Zviedrijas sakaru kabeli, jo saskaņā ar sākotnējo informāciju arī tā bojājumus varētu būt izraisījusi cilvēka rīcība, tomēr tas ir jāpārbauda.
Igaunijas–Zviedrijas un Igaunijas–Somijas zemūdens sakaru kabeļu bojājumi nav ietekmējuši Igaunijas sakaru pakalpojumu darbību.
Sakari ir nepārtraukti nodrošināti, jo Igaunijai ir deviņi dažādi savienojumi, un bojājumu gadījumā ir iespējams izmantot vai nu alternatīvi funkcionējošus zemūdens kabeļus, vai sauszemes kabeļus ar Latviju.
Otrdien Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Junsons paziņoja, ka ir bojāts sakaru kabelis starp Zviedriju un Igauniju Baltijas jūrā.
Pēc ministra sacītā, kabelis starp Zviedriju un Igauniju bojāts apmēram tajā pašā laikā, kad tika bojāts gāzesvads "Balticconnector" un sakaru kabelis, kas savieno Igauniju un Somiju, kas tika sabojāti 8. oktobrī.
Ceturtdien savu izmeklēšanu "Balticconnector" pabeidza Somijas policijas ūdenslīdēji, kuri ir savākuši paraugus, kas nosūtīti uz laboratoriju, tomēr detalizēta informācija par izmeklēšanu netiek publiskota.
NATO ceturtdien paziņoja, ka NATO un sabiedrotie nolēmuši pastiprināt patrulēšanu Baltijas jūrā pēc nesenajiem zemūdens infrastruktūras bojājumiem reģionā.
Pastiprinātie drošības pasākumi ietver papildu novērošanas un izlūkošanas lidojumus, tostarp ar jūras patruļlidmašīnām, NATO AWACS lidmašīnām un droniem. Uz šo reģionu nosūtīta arī četru NATO mīnu meklēšanas kuģu flote.
Baltijas jūrā, kā arī Ziemeļjūrā ir blīvs infrastruktūras tīkls ar zemūdens gāzesvadiem, elektrības un sakaru kabeļiem.
Reģionam investējot aizvien jaunā infrastruktūrā, nākotnē šis tīkls kļūs tikai plašāks, un, pieaugot Rietumu atkarībai tieši no zemūdens infrastruktūras, tā kļūst arvien ievainojamāka.
Apzinoties jaunos draudus, Eiropas Savienības un NATO valstis stiprina zemūdens infrastruktūras aizsardzību, kurai iepriekš netika pievērsta tik liela uzmanība.
