Latvijas Televīzija (LTV) nolēma izpētīt, kā valsts finansējumu federācijām piešķir citviet Eiropā, izvēloties četras relatīvi tuvas kaimiņvalstis – Igauniju un Lietuvu, kā arī Latvijas olimpisko partneri Zviedriju un sadarbības partneri pasaules hokeja čempionāta rīkošanā Somiju.
Centralizēta datubāze Igaunijā vienkāršo sistēmu
Igaunijā valsts finansējumu sportam piešķir Kultūras ministrija, izmaksas veicot divreiz gadā janvārī un maijā. Budžeta pieteikumus izvērtē speciāla ministrijas izveidota komisija, taču federāciju iesniegtos datus pārbauda Igaunijas Olimpiskā komiteja. Igaunijas Kultūras ministrijā LTV norādīja, ka nav sastapusies ar grūtībām naudas administrēšanā federācijām. Viens no iemesliem tam ir centralizēta Igaunijas sporta datubāze, kur 90% visu sporta klubu paši jau laikus iesniedz datus par sportistu skaitu un aktivitātēm.
Aprēķinot federācijām piešķiramo valsts finansējumu, Igaunijā ņem vērā sportistu un treneru skaitu, sporta veida rezultātus četru gadu nogrieznī, sportistu skaitu iepriekšējās olimpiskajās spēlēs, kā arī labas pārvaldības principu ievērošanu.
Valsts naudas saņemšanai Lietuvā jāuzrāda arī sponsoru devums
Lietuvā valsts finansējuma federācijām piešķir Nacionālā sporta aģentūra, kas ir Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas pakļautībā esoša iestāde, izveidota 2022. gadā. Federāciju pieteikumu iesniegšanai arī Lietuvā ir izveidota īpaša digitāla platforma.
Lai federācijas pretendētu uz valsts finansējumu, tām ir jāiesniedz stratēģiskie plāni, pareizi izstrādāti sacensību nolikumi, jāuzrāda sportistu skaits, kas piedalās valsts čempionātos. Tāpat vērā ņem arī tiesnešu un sporta funkcionāru pārstāvniecību starptautiskajā apritē, organizētus izglītības pasākumus un rezultātus četru gadu nogrieznī.
Ja Latvijā finansējuma sadalē rezultātiem ir nozīme gada griezumā, tad abās pārējās Baltijas valstīs vērtē četru gadu periodu.
Zīmīgi, ka Lietuvā, lai pretendētu uz valsts finansējumu, ir jāatskaitās arī par sponsoru piešķirtajiem līdzekļiem. Tāda ideja pirms četriem gadiem pavīdēja arī Latvijā – proti, lielāku valsts finansējumu novirzīt tiem sporta veidiem, kam ir lielāka privātā sektora līdzdalība, jo uzņēmēju aktivitāte visprecīzāk ataino sabiedrības pieprasījumu un interesi. Lai arī tā laika izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska intervijā LTV ideju atzina par labu esam, tālāka virzība iestrādāšanā kritērijos izpalika.
Valsts finansējums Zviedrijā veido trešdaļu sporta federāciju rocības
Zviedrijā starpnieks valsts naudas dalīšanā sporta federācijām ir nacionālā Sporta konfederācija, kam valdība ir deleģējusi gan finansējuma piešķiršanu, gan iesniegto pieteikumu pārbaudi. Arī Zviedrijā federāciju pieteikumu iesniegšanai izveidota centralizēta sistēma. Daļa nepieciešamo datu jau atrodas sistēmā, bet daļu federācijas iesniedz papildus, reizē ar pieteikumiem valsts finansējumam. Zviedrijas Sporta konfederācijā LTV apgalvoja, ka būtisku problēmu finansējuma sadalē federācijām neesot bijis.
Federācijas var pretendēt uz finansējumu pamatdarbībai, bet, lai to saņemtu, jāievēro konfederācijas statūti, jāsadarbojas ar antidopinga organizācijām, jāiesniedz gada pārskati un masveidības rādītāji, kā arī jāinformē par federācijas struktūru un darbinieku skaitu.
Zviedrijā federācijas var pretendēt uz papildu finansējumu darbības un projektu dotācijām.
Darbības dotācijas saņem federācijas, kas spēj uzrādīt pienācīgu aktivitāšu daudzumu. Piemēram, dotācijas bērnu un jauniešu sportam saņem federācijas ar vismaz 15 klubiem, kuri organizē bērnu un jauniešu aktivitātes. Savukārt projektu dotācijas piešķir pēc federāciju pieteikumiem, izvērtējot to atbilstību Zviedrijas sporta politikas mērķiem un kvalitātes kritērijiem.
Zviedrijā valsts finansējums veido vidēji vien trešdaļu federāciju budžeta, tādēļ tam izšķiroša loma federāciju pastāvēšanā. Zviedrijā ir 19 000 sporta asociāciju jeb klubu, un tos lielākoties finansē paši biedri. Zviedrijas sporta sistēma balstās uz brīvprātīgo darbu un uzņēmēju aktīvu iesaisti sporta finansēšanā.
Valsts naudu Somijā var saņemt tikai lielākas sporta federācijas
Somijā valsts finansējumu piešķir 74 atzītajām sporta federācijām. Skaits ir būtiski mazāks nekā Latvijā ar 95 atzītām sporta federācijām. Iemesls tam ir stingrāki kritēriji federāciju atzīšanā – lai Somijā sporta federācija varētu pretendēt uz valsts finansējumu, tajā ir jābūt vismaz 30 klubiem, bet klubā – vismaz 1000 biedriem.
Aprēķinot valsts finansējumu, ņem vērā kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus. Kvantitatīvi vērtē sporta klubu skaitu federācijā, dalībnieku skaitu sporta klubos, licencēto sportistu skaitu dažādās vecuma grupās un federāciju finanšu plūsmu. Tāpat vērtē federāciju darbu antidopinga jomā, labas pārvaldības un vienlīdzības principu ievērošanu, drošu darbības vidi un ilgtspēju. Ja kāds no šiem kritērijiem netiek ievērots, valsts subsīdiju bloķē.
Somijā visi federāciju iesniegtie dati ir publiski pieejami, un tos uzrauga vairākas zinātniskās organizācijas izmantošanai pētījumos.
Tādējādi jebkura neprecīza informācija esot ātri un viegli pamanāma. Somijā 2024. gadā 74 federācijām sadalīja 22,8 miljonus eiro. Minimālā dotācija federācijām nedrīkst būt mazāka par 10 000 eiro, bet maksimālā nedrīkst pārsniegt 9% no kopējā federācijām paredzētā valsts budžeta. Maksimālo dotāciju ik gadu saņem Somijas Futbola federācija – 2024. gadā nedaudz vairāk nekā divus miljonus eiro. Tāpat lielāko dotāciju saņēmēju lokā ir hokejs, vingrošana, florbols, vieglatlētika un slēpošana, kam valsts arī piešķīrusi vairāk nekā vienu miljonu eiro.
