Zelenskis savā runā ANO Ģenerālajā asamblejā pievērsa lielu uzmanību briesmām, ko Krievija rada pasaulei, brīdināja, ka "ļaunumam nevar uzticēties," un aicināja pasauli apvienoties, lai izbeigtu Krievijas agresiju pret Ukrainu. Viņš apgalvoja, ka citas kopīgās problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, būs iespējams pienācīgi risināt tikai pēc tam, kad būs tikts galā ar Maskavu.

Ukrainas prezidents arī uzsvēra, ka jānovērš iespēja ar kodolieročiem apbruņotajai Maskavai "virzīt pasauli uz tās pēdējo karu". 

"Ukraina atteicās no sava trešā lielākā kodolarsenāla. Pēc tam pasaule nolēma, ka Krievijai jākļūst par šādas varas glabātāju. Vēsture rāda, ka 90. gados kodolatbruņošanos visvairāk bija pelnījusi Krievija. Un Krievija to ir pelnījusi arī tagad. Teroristiem nav tiesību paturēt kodolieročus. Kamēr kodolieroči netiek izmantoti, apgriezienus uzņem masu iznīcināšana," sacīja Zelenskis.

Tāpat viņš norādīja, ka, lai gan Krievija karā pret Ukrainu neizmanto kodolieročus, tā kā ieroci izmanto visu citu, sākot ar pārtiku un beidzot ar enerģiju: 

"Ir daudzas konvencijas, kas ierobežo ieročus, bet nav reālu ierobežojumu attiecībā uz to, ka lietas tiek izmantotas kā ieroči. Pirmkārt, ļaujiet man minēt jums piemēru – pārtika kopš pilna mēroga kara sākuma. Krievija ir bloķējusi Ukrainas ostas Melnajā un Azovas jūrā. Līdz šim mūsu ostas Donavas upē joprojām ir raķešu un bezpilota lidaparātu mērķis, un tas ir nepārprotams Krievijas mēģinājums pārtikas trūkumu pasaules tirgū padarīt par ieroci apmaiņā pret dažu, ja ne visu, ieņemto teritoriju atzīšanu. Krievija palaiž pārtikas cenas kā ieročus. Ietekme sniedzas no Āfrikas Atlantijas okeāna piekrastes līdz Dienvidaustrumāzijai."

Zelenskis uzrunā sacīja, ka Krievijas veiktās ukraiņu bērnu deportācijas ir uzskatāmas par genocīdu. Ņujorkā pašlaik viesojas arī Zelenska sieva Olena, kura mudinājusi pasaules līderus palīdzēt atgūt deportētos ukraiņu bērnus. 

Publiskā retorika, uzrunājot vairāk nekā 140 valstu pārstāvjus, protams, ir spēcīgs rīks, tomēr galvenie centieni gan pārliecināt skeptiskās valstis par atbalstu Kijivai, gan jau esošos sabiedrotos par plašāku atbalstu, notiek laikā, kad līderi tiekas divpusēji. 

Zelenskim jau bijušas tikšanās, piemēram, ar Kenijas, Dienvidāfrikas un Izraēlas līderiem. Un arī ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu.

Trešdien viņam plānota tikšanās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Abi varētu apspriest Ukrainas lūgumu piegādāt tai raķetes "Taurus". Šolcs līdz šim bijis atturīgs pret šādu ideju. 

Trešdien gaidāma arī ANO Drošības padomes sēde, kurā tiks apspriests karš Ukrainā. Izskanējis, ka Zelenskis šajā sēdē varētu pirmo reizi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā satikt Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Ja tas tiešām notiks, tā būs augstākā līmeņa Krievijas un Ukrainas amatpersonu nonākšana aci pret aci kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma.