Cilvēktiesību organizācija ziņojumā analizē, kā Krievijas varas iestādes vēršas pret tiem, kas nosoda izvērsto karu pret Ukrainu, kā arī aplūko likumus un prakses, kas tiek piemērotas, lai apspiestu pretkara kustību Krievijā.

Ziņojumā norādīts, ka lielākā daļa cilvēku, kas tika vajāti Krievijā par savu pretkara pozīciju, saņēma naudassodu. Savukārt 2307 no viņiem tika arestēti.

Vairāk nekā 150 cilvēku tika saukti pie kriminālatbildības par tā dēvēto "viltus ziņu" izplatīšanu par Krievijas armiju, kā arī Krievijas bruņoto spēku "atkārtotu diskreditāciju".

Cilvēktiesību organizācija aicina Krievijas varasiestādes atbrīvot visus par pretkara nostāju notiesātos un atcelt represīvos likumus.

"Amnesty International" kā vienu no represiju piemēriem nosauc vēršanos pret Krievijas cilvēktiesību aizstāvi Oļegu Orlovu, kuram par Krievijas armijas "nomelnošanu" draud līdz pat trīs gadu cietumsods.

70 gadu vecais Orlovs ir viens no Krievijā aizliegtās cilvēktiesību organizācijas "Memoriāls" līderiem.

"Krievija virzās atpakaļ. Mēs atstājām aiz muguras komunistisko totalitārismu, bet tagad esam atgriezušies cita veida totalitārismā. Es to saucu par fašismu," intervijā aģentūrai "Reuters" stāsta Orlovs.

"Ja šis režīms noturēsies vēl ilgi, Krieviju gaida ilga, lēna lejupslīde, atpaliekot no visas pasaules. Krievija jau ir izmesta no 21. gadsimta, pat ne uz 20., bet drīzāk uz 19. gadsimtu."