Šī ir jau otrā Latvijas prezidentūra Eiropas Padomes Ministru komitejā. Latvijas prezidentūras primārais uzdevums būs nupat 4. Reikjavikas samitā pieņemto Padomes lēmumu īstenošana.
Liels akcents ir uz Ukrainu un Krievijas atbildību par noziegumiem, kas tur pastrādāti. Ir aicinājums izveidot īpašu agresijas noziegumu tribunālu un Zaudējumu reģistra izveidi kā daļu no kompensācijas mehānisma. Tāpēc Latvijas galvenais uzdevums būs iedzīvināt Zaudējumu reģistru, par kura izveidi valstis vienojušās. Tas šobrīd ir Latvijas rokās.
"Mēs no Latvijas prezidentūras sagaidām daudz. Un Latvija zina, ka nebūs viegli visu Reikjavikā solīto izpildīt," sacīja Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents Tinijs Kokss.
Kokss uzsvēra, ka ir jāizbeidz karš Ukrainā: "Es redzu, ka kolēģi asamblejā un kopumā Eiropas Padomē saprot, ka darām nopietnas lietas – jo karš ir atpakaļ Eiropā.
Mums ir jāizbeidz šis karš, kam nevajadzēja notikt, un mums jāpalīdz mūsu ukraiņu draugiem."
Kā daļu no prezidējošās valsts pienākuma Latvija arī skaidroja savus prezidentūras plānus Parlamentārajai asamblejai, kas šoreiz pulcējās nevis Padomes, bet gan Eiropas Parlamenta (EP) telpās, jo padomes plenārsēžu zālē notiek remonts.
"Eiropas Padome ir efektīva, tās instrumenti ir efektīvi. Lai gan mums kā Ministru komitejas prezidentūrai nemitīgi ir jāliek galdā jautājums par [Eiropas] Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu izpildi.
Starp citu, Krievijai joprojām ir saistoši tie spriedumi, ko ECT ir pieņēmusi, kamēr tā [Krievija] bija Padomes dalībvalsts, bet protams, ka tur ar to tiesas spriedumu pildīšanu ir diezgan bēdīgi," norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Viņš nosodīja Krievijas un Baltkrievijas sportistu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs, daži apsveica Rinkēviča stingro nostāju Krievijas jautājumā, tomēr arī vaicāja, kad Latvijas ratificēs Stambulas konvenciju.
Izskanēja kritika Eiropas Padomes plānam palielināt EP budžetu par 60 miljoniem. Jautājumu uzdošana Latvijai ir arī vairāk nekā 40 dalībvalstu problēmu manifestācija. To varēja just Armēnijas un Azerbaidžānas deputātu teiktajā.
Latvijas prezidentūra notiek laikā, kad Krievija vairs nav Padomē, bet daži Krievijas dubultpilsoņi joprojām tajā turpina strādāt. Latvija vēlas, lai darba attiecības ar viņiem pārtrauktu.
"Mēs šo jautājumu esam cēluši, es gribētu cerēt, ka mūsu prezidentūras beigās, ja varbūt ne līdz galam šis jautājums tiktu atrisināts, tad vismaz tas būs nopietns progress, ja mēs panāktu to, ka Krievijas ietekme šajā Padomē, šajās struktūrās tiktu mazināta," sacīja Rinkēvičs.
Šis bija Latvijas laiks būt redzamai Eiropas Padomē – tajā ir vairāk nekā 40 valstis, Krievija vairs nav Padomē, kas izveidota pēc 2. pasaules kara, lai atbalstītu cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu Eiropā.
Padomē otrdien bija divi kori – Baltkrievijas koris un arī latviešu diasporas koris, kas ieskandināja Dziesmu svētkus, – tajā dzied Vācijā, Francijā un Luksemburgā dzīvojošie latvieši.
KONTEKSTS:
Eiropas Padomē Latvija iestājās 1995. gadā. No 17. maija Latvija uz pusgadu pārņēma Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidentūru. Šī būs otrā prezidentūra.
Latvijas ārlietu ministrs pusgadu būs EP Ministru komitejas priekšsēdētājs un ziņos par Ministru komitejas darbu arī EP Parlamentārajai asamblejai (EPPA).
Iepriekš prezidējošā valsts bija Islande.
