Harkivas apgabala militārās pārvaldes vadītāja vietnieks Romāns Semeņuha norāda, ka Krievijas armija joprojām īsteno nepārtrauktas apšaudes praktiski visā pierobežā, kā arī turpina uzbrukuma operācijas Lipcu ciema un Vovčanskas pilsētas virzienā.

Kā informē Semeņuha, Ukrainas armija šobrīd kontrolē 60% Vovčanskas teritorijas. Krievijas karavīri cenšas nostiprināties Vovčanskas dzīvojamo rajonu zonās.

To norāda arī viens no ukraiņu karavīriem. "Jā, vakar pilsētā notika ļoti tuvas cīņas, un mūsu puiši joprojām atrodas šajā rajonā. Ir daudz šaušanas, un krievi joprojām cenšas virzīties uz priekšu un ieņemt jaunas pozīcijas. Mēs darām visu iespējamo, lai viņus apturētu."

Krievija gatavo placdarmu turpmākam uzbrukumam

ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi uzskata, ka šīs pilsētas ieņemšana ir tikai daļa no pirmā posma Krievijas ofensīvā Harkivas apgabala ziemeļos. Pēc ekspertu domām, iemesls, kādēļ Vovčanska izvēlēta kā galvenais taktiskais mērķis, ir tas, ka tā ir lielākā apdzīvotā vieta tieši blakus Krievijas robežai.

Pilsētas ieņemšana dotu ienaidnieka spēkiem placdarmu tuvu Krievijas aizmugurei, no kura tālāk sagatavot un sākt uzbrukuma operācijas otro posmu.

Paralēli cīņām frontē Krievija arī turpina uzbrukumus ar droniem. Aizvadītajā naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi visus 29 trieciendronus "Shahed", ko Krievija raidījusi uz valsts teritoriju.

Ukrainas 3. atsevišķās triecienbrigādes komandiera vietnieks Maksims Žorins pauda pārliecību, ka Krievijas īstenotā ofensīva ziemeļos izskatās pēc uzdevuma izplest Ukrainas resursus, vājināt spēkus citos virzienos un samazināt rezerves. Pēc viņa teiktā, ienaidnieka spēku uzkrāšana un pārvietošana šobrīd notiek arī Sumu virzienā.

Aprit divi gadi kopš Mariupoles ieņemšanas

Pirmdien arīdzan aprit divi gadi, kopš Krievija okupēja Ukrainas ostas pilsētu Mariupoli. Metalurģijas rūpnīca "Azovstaļ" bija kļuvusi par pēdējo Mariupoles aizstāvju bastionu. 2022. gada 20. maijā pēc Ukrainas vadības pavēles viņi nolika ieročus.

"Azov" komandieris  Deniss Prokopenko šodien publicēja attēlu no 2022. gada pavasara, kurā  redzamas sarunas starp Ukrainas un Krievijas armijas pārstāvjiem Mariupolē par simtiem civiliedzīvotāju drošu evakuāciju no rūpnīcas "Azovstaļ".

The photo was taken during negotiations on neutral territory between the Kommunalnyk enterprise and the Azovstal steel plant. May, 2022. pic.twitter.com/UKbpTacEtY

— Denys Prokopenko (@D_Redis) May 20, 2024

Vairāk nekā divus mēnešu ilgušajās Krievijas apšaudēs Mariupolē gāja bojā tūkstošiem cilvēku.

Rietumvalstīm nav vienprātības par triecieniem Krievijas teritorijā

Tikmēr Ukraina turpina triecienus frontes aizmugurē, un šorīt tika ziņots par sprādzieniem Luhanskas apgabala okupētajā daļā. Tiek ziņots, ka trāpīts Krievijas armijas karavīru koncentrācijas vietai. Krievijas militārie blogeri raksta, ka trieciens, iespējams, ticis dots ar raķetēm "Storm Shadow".

Kā zināms, ka Ukrainai trūkst tālas darbības rādiusa raķešu, lai dotu triecienus arī Krievijas teritorijā. Vēl jo vairāk, ir valstis, kas šādai Ukrainas rīcībai joprojām nav devušas zaļo gaismu.

Piemēram, Lielbritānija ir ļāvusi Ukrainai īstenot šādus triecienus, bet Francija nav devusi tādu atļauju.

Francijas parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs Žans Luī Burlānžs paziņojumā presei aicinājis atbildīgos valstī ļaut Ukrainai ar franču ieročiem sākt uzbrukumus Krievijas teritorijā, uzsverot, ka šādi triecieni Krievijā būtu absolūti likumīgi, jo tas izbeigtu asimetriju starp agresoru un upuri.

Tikmēr ASV valdības nostāja bijusi diplomātiska, norādot, ka iebilst Ukrainas triecieniem Krievijas teritorijā, tajā pašā laikā norādot, ka Ukraina var izmantot ieročus pēc saviem ieskatiem.

ASV apņemas turpināt bruņojuma piegādes Ukrainai

Jebkurā gadījumā ārkārtīgi būtisks ir arī apjoms, kādā šīs raķetes tiek piegādātas Ukrainai. Ja nedēļā starp daudziem desmitiem mērķu Ukrainas aizstāvjiem jāizvēlas tikai viens, uz kuru raidīt raķeti, tad var saprast, cik liels ir šis iztrūkums.

ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins pirmdien paziņoja, ka Pentagons apņemas turpināt bruņojuma piegādes Ukrainai.

Pirmdien notika 50 valstu Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas attālināta tikšanās, lai koordinētu lielāku militāro palīdzību Ukrainai.

Ostins  uzsvēra, ka jāturpina pildīt saistības pret Ukrainu.

"Nākamās nedēļas un mēneši būs izšķiroši, tāpēc mēs turpināsim rīkoties ar apņēmību. Ukrainas izdzīvošana un panākumi ir pamatā Ukrainas drošībai, Eiropas drošībai, globālajai drošībai un Amerikas drošībai.

Ja Putins gūs virsroku, tirāni  varēs secināt, ka arī viņi var mēģināt iebrukt un iekarot suverēnas kaimiņvalstis."

Meklē alternatīvus risinājumus Ukrainas vajadzību finansēšanai

Izdevums "Politico" tikmēr pirmdien vēsta, ka nauda no Eiropas Savienības 50 miljardu eiro naudas fonda, par ko ES dalībvalstu līderi vienojās februārī un kas paredzēts, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku līdz 2027. gadam, varētu beigties jeb tikt izmaksāta ātrāk, nekā iepriekš paredzēts.

Šī iemesla dēļ Briselē tiek domāts par alternatīviem veidiem, kā piesaistīt finansējumu Ukrainai, neizmantojot daudzgadu budžetu, kas prasa visu 27 dalībvalstu vienprātību.

"Politico" vēsta, ka visticamākā iespēja, ko atbalsta arī ASV, ir izmantot ikgadējo peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Tā būtu kā garantija 50 miljardu eiro aizdevumam Ukrainai.

Tie, kas šo ideju atbalsta, ir pārliecināti, ka tas sniegtu ilgtermiņa garantijas, neizmantojot nodokļu maksātāju naudu laikā, kad uz Eiropas valstu budžetiem ir liels spiediens un parādi Eiropā strauji pieaug. Vislabākais variants, protams, būtu pašu iesaldēto Krievijas aktīvu konfiscēšana, taču šajā jautājumā joprojām nav politiskās gribas.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.