Svētdienas vakarā Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija izziņoja prezidenta "vēlēšanu" rezultātus, un tie liecināja par rekordaugstu vēlētāju aktivitāti. Nobalsojuši vairāk nekā 77% balsstiesīgo, no kuriem 87% vēlējuši par līdzšinējo Krievijas līderi Vladimiru Putinu.
Krāpšanās tik liela, ka konkrētus apmērus aplēst būs grūti
Tīmekļa medijs "Meduza" izvērtējis Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas publicētos datus, lai saprastu, kā šie rekordlielie rezultāti sasniegti.
Lai arī precīzs viltoto balsu skaits nav zināms, medijs secinājis, ka šī gada "vēlēšanās" krāpšanas apmēri krietni pārsnieguši 2018. gadu, un jau toreiz vairāk nekā trešdaļā valsts vēlēšanu iecirkņu rezultātus vajadzēja anulēt.
2024. gada vēlēšanu rezultātu analīzes tika balstītas uz datiem, kas apkopoti Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļa vietnē un kurus publiskojis programmētājs un vēlēšanu analītiķis Ivans Šukšins. Datos iekļauti 98% biļetenu, tostarp no anektētās Krimas, taču trūkst informācijas no citām Krievijas okupētajām Ukrainas daļām.
Dažas statistiskās anomālijas, kas novērotas Krievijas Centrālās Vēlēšanu komisijas datos, nepārprotami liecināja par falsifikāciju, jo nav izskaidrojamas ne ar ko citu. Citas neregularitātes vienkārši izskatījās ļoti aizdomīgas, bet varētu būt radušās citu – ne tikai viltošanas iemeslu dēļ.
Divas galvenās anomālijas, kas raksturo gandrīz visas Krievijas "vēlēšanas" pēdējās desmitgadēs, esot korelācija starp vēlēšanu līdera rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, kā arī pīķi pie apaļām vēlētāju aktivitātes un rezultātu vērtībām. Un šogad abu anomāliju mērogs esot sasniedzis rekordaugstu līmeni, vēstīja "Meduza".
Sociālajos tīklos arī izplatījies video, kurā redzams, kā kādā Sanktpēterburgas vēlēšanu iecirknī masveidā piepildītas vēlēšanu urnas. Video redzams, kā visticamāk šajā vēlēšanu iecirknī strādājošās sievietes vēlēšanu urnā met biļetenu saišķus un pēc tam mēģina tos sajaukt.
По сетям разошлось видео массового вброса бюллетеней на минувших выборах, которое, предположительно, произошло в Петербурге. На видео женщины ползают вокруг урны, заталкивая в неё пачки бюллетеней, а потом пытаются их перемешать. Видео уже стало предметом насмешек в соцсетях. pic.twitter.com/JRpRt6ESrS
— bbcrussian (@bbcrussian) March 21, 2024
Putins iekļūst starp autokrātiem, kas saņēmuši augstāko vēlētāju "atbalstu"
Atbalsts Putinam ar katru gadu tikai "aug" – turklāt ievērojami. Lai arī pēc būtības prezidenta krēslā Putins atrodas jau kopš 1999. gada otrās puses, kad viņa vadībā Krievija uzsāka Otro Čečenijas karu un tālaika valsts līderis Boriss Jeļcins viņu nosauca par savu pēcteci, oficiāli Krievijas vadonis pirmoreiz vēlēšanās uzvarēja 2000. gadā, kad viņu atbalstīja 53% vēlētāju.
Nākamajās vēlēšanās 2004. gadā viņu par valsts līderi izvēlēja jau gandrīz 72% balsstiesīgo.
2008. gadā prezidenta amatā uz 4 gadiem viņu nomainīja tagadējais Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kamēr Putins par vienu soli "atkāpās", lai pildītu premjera pienākumus.
Taču jau 2012. gadā Putins atkal atgriezās prezidenta amatā ar 63,35% vēlētāju atbalstu. 2018. gadā prezidenta "vēlēšanās" šis skaitlis pieauga līdz 77,5% , bet 2024. gadā par viņu esot "nobalsojuši" vēl par 10% vairāk vēlētāju.
Līdzīga tendence, kad atbalsts valsts līderim – pārsteidzoši un neskatoties ne uz ko – aug, novērota vairākos autoritāros režīmos, iepriekš izcēlis britu medijs "The Guardian".
Putins šobrīd ir nonācis vienā pulkā ar dažādiem pasaulē labi zināmiem autokrātiem ar rekordaugstu iedzīvotāju "atbalstu". Tāds, piemēram, ir bijis 34 gadus Azerbaidžānas prezidenta amatu ieņēmušais Heidars Alijevs un bijušais Uzbekistānas vadonis Islams Karimovs, kurš šo Centrālāzijas apdzīvotāko valsti vadīja veselu ceturtdaļgadsimtu.
Taču, salīdzinot ar aroda brāļiem, vien kopumā 20 gadus Krievijas prezidenta krēslā esošajam Putinam vēl ir, "kur augt" – ne vien runājot par valdīšanas ilgumu, bet arī sabiedrības "atbalstu", aplēsis izdevums.
Jo, piemēram, bijušais Kazahstānas vadonis Nursultans Nazarbajevs pēdējās divās vēlēšanās "ieguvis" vairāk nekā 95% valsts balsstiesīgo iedzīvotāju atbalstu, kamēr Turkmenistānas bijušais līderis Gurbanguli Berdimuhamedovs pēdējās divās "vēlēšanās" saņēma pat 97% vēlētāju balsu.
Jāuzsver, ka Berdimuhamedovu kopš 2022. gada amatā gan nomainījis viņa vienīgais dēls Serdars Berdimuhamedovs.
Starp dažādiem pasaules autokrātiem absolūtais rekordists gan esot pirmais Turkmenistānas prezidents Saparmurats Nijazovs, kurš valsti vadīja no 1991. gada līdz pat savai nāvei 2006. gadā.
Viņš 1992. gadā vēlēšanās ieguva 99,5% balsu. Ekscentriskais valsts līderis arī plašāk pazīstams, pateicoties pēc viņa pavēles 1998. gadā uzceltajam "Neitralitātes piemineklim" – 75 metrus augstai apzeltītai arkai, kuras būvniecība valstij izmaksāja 12 miljonus ASV dolāru (11 miljonus eiro).
Šī pieminekļa virsotni rotāja 12 metrus augsta, apzeltīta Nijazova statuja, kas rotēja, lai vienmēr būtu vērsta pret sauli.
