Pēdējos divos gados saukt patiesību īstajā vārdā Krievijā ir kļuvis arvien bīstamāk. Īsi pēc tam, kad Krievijas karaspēks 2022. gada februārī iebruka Ukrainā, tika apstiprināti likuma grozījumi, kas paredz sodu par tā dēvētās nepatiesās informācijas izplatīšanu un armijas diskreditāciju.
Praksē tas nozīmē, ka jebkāda informācija, kas neatbilst oficiālo varasiestāžu sniegtajām ziņām, tiek dēvēta par nepatiesu un diskreditējošu. Pat kara nodēvēšana par karu nevis īpašo militāro operāciju var draudēt ar nepatikšanām.
Tagad Krievijas Valsts dome gatavojas spert nākamo soli. Tās priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins sociālajos tīklos ir paziņojis, ka visiem, kuri mēģina iznīcināt un nodot Krieviju, ir jāsaņem sods, ko viņi ir pelnījuši. Tāpat, pēc Volodina domām, pārkāpējiem būtu jākompensē valstij nodarītais kaitējums ar savu īpašumu.
Krievijas valsts mediji vēsta, ka likumprojektu atbalsta vairākums parlamenta frakciju. Tādēļ ir sagaidāms, ka tas drīzumā tiks apstiprināts. Tas ļaus Krievijas varasiestādēm vēl asāk vērsties pret jebkādu publisku kara kritiku, kas ietver pat komentārus sociālajos tīklos.
Savukārt britu raidsabiedrības BBC krievu valodas dienesta žurnālisti kopā ar kolēģiem no izdevuma "Mediazona" ir izdevies aprēķināt, ka
karā pret Ukrainu ir gājuši bojā vairāk nekā 42 000 Krievijas militārpersonu.
Informācija ir iegūta no tādiem atvērtiem avotiem, kā bēru sludinājumi un paziņojumi sociālajos tīklos.
No tiem vairāk nekā 5000 ir mobilizētie karavīri un gandrīz 8000 cietumnieku. Vismaz 3000 no bojā gājušajiem ir bijuši Krievijas armijas virsnieki, tostarp 349 pulkvežleitnanti. Visvairāk mirušo nāk no Krasnodaras novada, Sverdlovskas apgabala un Baškortostanas Republikas.
Krievijas varasiestādes nesniedz oficiālu informāciju par Ukrainas karā bojā gājušo skaitu. Žurnālisti ir secinājuši, ka nesen viņi ir pārstājuši arī publicēt datus par militārajām pensijām un pabalstiem atraitnēm, bez apgādības palikušajiem bērniem un kara invalīdiem, jo no tās var izsecināt, cik daudzi ir gājuši bojā.
Lai palielinātu kontroli pār saviem iedzīvotājiem, Krievija šogad arī plāno uzsākt obligātu savu ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu konsulāro reģistrāciju. Kā vēsta "Radio Brīvā Eiropa", tā ir daļa no Krievijas migrācijas politikas 2024. un 2025. gadam. Tomēr nav skaidrs, kā varasiestādes varēs piespiest savus pilsoņus ārvalstīs reģistrēties.
Jaunie noteikumi paredz arī to, ka katram ārzemniekam, kurš iebrauc Krievijā, tiks izveidots digitālais profils. Tajā tiks glabāti dati par ārzemnieku pases un biometriskajiem datiem.
