Dmitriju Oreškinu uz sarunu aicināja LTV žurnāliste Odita Krenberga.
Odita Krenberga: Kā jūs saucat to, ko Krievijā sauc par "vēlēšanām"?
Dmitrijs Oreškins: Es to saucu par elektorālu rituālu. Skaidrs, ka Putins paliks prezidenta amatā. Elektorālā rituāla uzdevums ir cits – parādīt, ka Putins ir vienīgais un ka Putinu atbalsta absolūti masīvs iedzīvotāju vairākums. Tādēļ Putinam ir jāsaņem vismaz 80% balsu.
Ja viņš saņems mazāk, tas tiks uzskatīts par zaudējumu. Manuprāt, Putina reālā popularitāte ir vairāk nekā 50%, kaut kur ap 60%. Bet, lai sasniegtu 80%, viņa skaitļus vilks uz augšu.
Alekseja Navaļnija atraitne Jūlija aicinājusi visus atnākt uz iecirkņiem vienā laikā, svētdien tieši pulksten 12 un izdarīt savu izvēli. Viņa piedāvā trīs variantus – vai nu balsot par jebkuru, kurš nav Putins, vai sabojāt biļetenu, vai ierakstīt biļetenā Navaļnija vārdu. Šie trīs varianti – ko tie vispār var mainīt? Un kāda ir jūsu prognoze – kas tur būs?
Domāju, ka organizatoriem nāksies vilties. Gribu laikus tam sagatavot. Loģika ir ļoti vienkārša. Valstī, ko sauc par Krieviju, ir 95 000 "vēlēšanu" iecirkņu. 95 000! Un katrā iecirknī, atbilstoši likumam, nevar būt piereģistrēti vairāk par 3000 vēlētāju. Praksē tie parasti ir 1000–2000.
Pieņemsim, ka ceturtā daļa no tiem ir kritiski noskaņoti. Un no tās ceturtdaļas puse vai pat vairāk atnāks uz šo akciju pusdienlaikā pret Putinu. Tas nozīmē, ka pie tās skolas, kur cilvēki balso, savāksies 100 vai varbūt 50 cilvēki. Un, protams, to parādīs pirmajā TV kanālā un pateiks – nu, lūk, te jums ir visa demonstrācija!
Bet tie, kas atnāks – viņiem būs patiesībā divas iespējas, nevis trīs. Pirmā iespēja – nobalsot par jebkuru, izņemot Putinu. Tas, par ko runāja Navaļnijs.
Bet ir vēl otra opcija. Tas ir – padarīt biļetenu nederīgu. Ar ķeksīti atzīmēt divus vai trīs lodziņus.
Ja jūs uzrakstīsiet "Navaļnijs" un neaizpildīsiet lodziņus, tad jūsu biļetens būs atklāts uzaicinājums viltotājam ierakstīt ķeksīti tur, kur viņš uzskatīs par vajadzīgu un padarīt biļetenu derīgu.
Jūs domājat, ka tiks godīgi saskaitīts, cik ir nederīgo?
Nē, protams. Šai ziņā man šaubu nav. Godīgi... Bet, nu atkal – svarīgas ir nianses. Nu nevar paņemt un uzrakstīt 100% falši. To var izdarīt Čečenijā. To var izdarīt Tivā. To nevar izdarīt Maskavā. Tur ir citādi vēlēšanu komisiju locekļi, tur ir citāda vide.
Krievija iekšēji ir ārkārtīgi dažāda. Tādēļ jau iepriekš var pateikt, ka no tām balsīm, kas nav nodotas par Putinu, ap 15–20% tiks nozagti. Bet, visdrīzāk, ne vairāk.
Pašlaik situācija šai ziņā gan ir radikāli pasliktinājusies, jo ir ieviesta elektroniskā balsošana. Un novērot elektronisko balsošanu ir neiespējami.
Kāds ir būtiskākais jautājums, uz ko jums gribētos saņemt atbildi pēc šīm "vēlēšanām"? Un uz kādu jautājumu šīs "vēlēšanas" var sniegt atbildi?
Man un ne tikai man, bet arī Kremlim vai Vladimiram Putinam ir ārkārtīgi svarīgs jautājums – cik monolīts ir viņa atbalsts? Šī elektorālā rituāla uzdevums ir pateikt tautai, ka šeit, lūk, ir varenais Putins, bet tur ir saujiņa atkritēju, disidentu, kritiķu, kuriem maksā Rietumi. Tas ir tas, ko stāsta pa televizoru.
Ja pret šo loģiku nobalsos 20%, ar to es domāju tos, kas nebalso par Putinu, un Putins nesavāc 80% , tas nozīmē, ka viņa bronzas statujai nolobās zeltījums. Bet es domāju, ka viņš savāks 80%.
Ko šīs "vēlēšanas" var izmainīt turpmāk? Kas būs pēc tām?
Ja Putins redzēs, ka nav reālu protestu, un, visticamāk, tā arī būs, ja viņš jutīs, ka viss tiek kontrolēts – reģionu elites, spēka struktūru elites, mediju, biznesa elites; tas nozīmēs, ka pa šo ceļu arī jāturpina iet.
Ko viņš darīs? Viņš paplašinās nevis mobilizāciju, kas nav pareizais vārds, bet cilvēku piesaistīšanu no reģioniem, lai dodas uz karu.
Viņš ņems ne jau tos, kas dzīvo Maskavā, Jekaterinburgā, Novosibirskā un Sanktpēterburgā, kur ir kvalificēti cilvēki, kuri pretosies. Bet ņems no vistrūcīgākajiem, no visvairāk perifērijā esošiem, tā sacīt, konkurētnespējīgiem reģioniem.
Tur cilvēkiem alga, ko piesola armijā (150 000 līdz 200 000 rubļu mēnesī), ir neiedomājami liela. Tie ir 1500 līdz 2000 eiro.
Un, lai būtu nauda sankciju apstākļos un laikā, kad naftas cena krīt, naudu nāksies drukāt. Tas nozīmē, ka valstī būs vairāk rubļu un mazāk preču. Preces sadārdzināsies.
Un attiecībā uz represijām? Vai šis režīms pēc "vēlēšanām" kļūs stingrāks?
Protams, kļūs stingrāks. Jo viņš saņems apstiprinājumu tam, ka protesta jau nav!
Putins saņems apstiprinājumu, ka viņam taisnība, apstiprinājumu savam spēkam, un attiecīgi viņš darīs visu to pašu, tikai stingrāk. Spēcīgāk spiedīs uz tiem, kuri viņam traucē. Pastiprinās cenzūru. Ierobežos internetu. Tur sen jau domā, kā internetu ierobežot, bet pēc "vēlēšanām" – gandrīz droši, ka kaut ko šajā virzienā izdarīs. Nobloķēs "Wikipedia" vai "YouTube" – kaut ko izdarīs.
Kā tas var ietekmēt opozīcijas līderus, piemēram, Jūliju Navaļnaju?
Jūlija Navaļnaja neatkārtos Alekseja kļūdas. Protams, ka viņa neatbrauks uz Krieviju.
Pēc būtības viņa ir vienīgā sieviete Krievijas opozīcijas politikā. Un nebūt ne visi vīrieši būs sajūsmā, ka viņiem parādījies konkurents. Tur taču ir spilgti cilvēki – gan Garijs Kasparovs, gan Mihails Hodorkovskis, gan Maksims Kacs un vēl citi. Tā jau ir politiska konkurence.
Tātad – viena lieta – politiskais potenciāls, un tas ir liels. Un personīgais potenciāls atbalsta ziņā no sabiedrības. Bet cita lieta ir iespējas šo potenciālu realizēt. Tādēļ es viņai novēlu veiksmi.
Tāpat kā vēlu laimi un uzplaukumu savai valstij, lai tā būtu demokrātiska, brīva, eiropeiska un nevienu nevajātu un nemēģinātu iekarot nevienu teritoriju.
Bet neesmu pārliecināts, vai Jūlijai tas izdosies. Tieši tāpat, kā neesmu pārliecināts, vai Krievijai izdosies kļūt par normālu valsti pēc tā, ko ar to izdarījis Putina režīms.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta vēlēšanas notiek no 15. marta līdz 17. martam.
Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ šis balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.
Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota. Krievijas liberālās opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs nesen miris ieslodzījumā, un saistībā ar to Latvijas un vairāku citu valstu līderi norādījuši uz Kremļa atbildību.
Krievijas prezidenta vēlēšanās drīkstēs piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums ir radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām.
Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.
Krievijas pilsoņi varēs balsot arī Latvijā, jo Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka Krievijas vēstniecība Latvijā svētdien varēs īstenot vēlēšanu norises diplomātiskās pārstāvniecības telpās.
