20. aprīlis. Zelenskis piedāvā apmainīt krievu karagūstekņus pret Mariupoles aizstāvjiem (teksta tiešraides arhīvs)

Krievijas karaspēks jau 56. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru. Pirmdien vakarā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja – Krievija sākusi liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos.

  • Krievija bija izvirzījusi ultimātu Mariupoles aizstāvjiem padoties līdz plkst.14 pēc Latvijas laika, bet okupantu prasības noraidītas.
  • Mariupolē iesprostotie ukraiņu karavīri apņēmušies cīnīties līdz pēdējai patronai; aicina evakuēt civiliedzīvotājus.
  • Zelenskis piedāvājis apmainīt sagūstītos Krievijas karavīrus pret Mariupoles aizstāvjiem un civiliedzīvotājiem.
  • ANO Bēgļu lietu aģentūra vēsta, ka no Ukrainas projām devušies jau pieci miljoni bēgļu.
  • ASV ziņo, ka Ukraina no sabiedrotajiem saņēmusi vairākas kara lidmašīnas.
  • Rīgā pie Krievijas vēstniecības notikusi protesta akcija pret kara noziegumiem un seksuālo vardarbību Ukrainā.
  • Latvijā ieradusies Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka; apspriež palīdzību Ukrainai.
  • Krievijas un Baltkrievijas tenisisti šovasar nedrīkstēs piedalīties Vimbldonas turnīrā.

Teksta tiešraides sākums.


20.04.2022 22.08

ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Ukraina no sabiedrotajiem saņēmusi tikai atsevišķas daļas saviem lidaparātiem, tomēr nevienu veselu lidmašīnu nav saņēmusi.

Kijiva ir lūgusi savus Rietumu partnerus piegādāt tai iznīcinātājus MiG-29, ar kuriem ukraiņu piloti jau prot lidot un kādi ir dažām Austrumeiropas valstīm.


20.04.2022 21.44

Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir iespējams notiesāt, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas Jautājums" sacīja Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns. Pēc viņa teiktā, visticamāk, tas notiktu aizmuguriski. Tomēr, ja Krievijā situācija mainītos, Putinu varētu arī izdot.

"Gala rezultātā viņu [Vladimiru Putinu] ir tiesības un iespējams notiesāt, bet skaidrs, ka aizmuguriski. Juridiski tam nav šķēršļu," sacīja Stukāns.


20.04.2022 20.38

Ukrainas spēki līdz šim atturējuši Krievijas armiju no ielaušanās Dnipropetrovskas apgabalā, taču raķešu triecieni bijuši bieži, un ceturtās lielākās Ukrainas pilsētas Dnipro lidosta ir iznīcināta.

Apgabals, no kura nācis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ir gatavs cīņai, taču uzticas, ka bruņotie spēki atvairīs pretinieku jau pie esošajām frontes līnijām – to intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra Dnipropetrovskas apgabala padomes priekšsēdētājs Mikola Lukašuks.


20.04.2022 19.54

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņojis, ka Ukraina būtu gatava apmainīt sagūstītos Krievijas karavīrus pret ukraiņu civiliedzīvotājiem un Ukrainas karavīriem, kas aplenkti Mariupoles pilsētā.

Zelenskis vēsta, ka “Azovstaļ” rūpnīcas apkaimē, kur notiek aktīva karadarbība, vēl palikuši ap 1000 civiliedzīvotāju.

“Mēs esam gatavi veikt apmaiņu dažādos formātos, apmainīt mūsu cilvēkus pret krievu cilvēkiem, Krievijas karavīriem, kurus viņi pametuši. Gan līķus pametuši, gan ievainotos atstājuši. Tādēļ mēs esam gatavi uz jebkāda veida apmaiņu, lai palīdzētu mūsu cilvēkiem – gan karavīriem, gan civiliedzīvotājiem,” teica Zelenskis.

Maz ticams, ka Krievija piekritīs šādai apmaiņai, jo Putina režīms ir licis lielu uzsvaru uz Mariupoles un “Azov” pulka pilnīgu iznīcināšanu. Krievijas propaganda raksturo “Azov” karavīrus kā “nacistus”, savukārt “Azov” pulka vadība sola, ka līdz pēdējai patronai cīnīsies pret okupantiem.


20.04.2022 19.14

Luhanskas apgabala vadītājs Serhijs Haidajs raidsabiedrībai “CNN” stāsta, ka Krievijas okupantu kontrolē pašlaik ir ap 80% apgabala teritorijas. Viņš aicinājis reģiona iedzīvotājus evakuēties, jo Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus.

Haidajs vēsta, ka pirms kara Ukrainas kontrolētajā Luhanskas apgabala teritorijā dzīvoja ap 350 000 cilvēku, bet tagad palikuši ap 70 000. Daudziem no viņiem nākas mitināties bumbu patvertnēs un pagrabos, jo turpinās nemitīgas apšaudes.


20.04.2022 18.52

Krievijas un Baltkrievijas tenisisti šovasar nedrīkstēs spēlēt Vimbldonas turnīrā, dalība šajā turnīrā viņiem būs liegta arī neitrālā statusā, trešdien paziņoja organizatori.

Turnīra organizatori norādīja, ka jūt atbildību samazināt Krievijas globālo ietekmi ar visstingrākajiem līdzekļiem.

"Šādas nepieredzētas un neattaisnojamas militāras agresijas apstākļos būtu nepieņemami ļaut Krievijas režīmam gūt kādus ieguvumus no Krievijas vai Baltkrievijas spēlētāju dalības," paziņoja Vimbldonas čempionāta organizatori.

"Tādējādi ar lielu nožēlu mūsu nolūks ir liegt Krievijas un Baltkrievijas spēlētājiem ierasties Vimbldonā."

Aizliedzot Krievijas tenisistu dalību, Vimbldonā nevarēs spēlēt divi pasaules ranga TOP10 meistari Daniils Medvedevs un Andrejs Rubļovs. Sievietēm visaugstāk rangā esošā Krievijas tenisiste ir 15. vietas īpašniece Anastasija Pavļučenkova, bet baltkrieviete Arina Sabaļenka ir pasaules ceturtā rakete.


20.04.2022 18.40

Pretrunīga informācija pienāk par civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles pilsētas. Ukrainas amatpersonas trešdien no rīta ziņoja, ka izdevies vienoties ar Krievijas spēkiem par humāno koridoru, lai no pulksten 14 sāktu civiliedzīvotāju evakuāciju no Mariupoles. Taču amatpersonas brīdināja, ka nav zināms, vai šis plāns īstenosies, jo Krievija līdz šim pārkāpusi gandrīz visas vienošanās.

Mariupoles mēra padomnieks Petrs Andrjuščenko vēsta, kā līdzīga vienošanās izgāzusies otrdien: “Gaidāmās evakuācijas maršrutā tika sadzīta prese. Vienlaikus artilērija sāka “Azovstaļ” zonas apšaudi. Šādos apstākļos civiliedzīvotāju evakuācija nav iespējama. Toties beigās propaganda parādīja, ka “neviens negribēja evakuēties, jo Ukrainas karaspēks viņus nelaida”.”

Krievijas valdībai lojālā laikraksta “Izvestija” korespondents gan ziņo, ka no mājām pie “Azovstaļ” rūpnīcas evakuēti ap 100 civiliedzīvotāju. Viņi aizvesti uz Doneckas separātistu kontrolēto Novoazovskas pilsētu.

Savukārt ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz aculieciniekiem, vēsta, ka neliels autobusu konvojs ar vairākiem desmitiem civiliedzīvotāju devies uz Ukrainas kontrolēto teritoriju.


20.04.2022 16.34

Krievija karadarbībā Ukrainā iesaistījusi līdz pat 20 000 algotņu no Sīrijas, Lībijas un citām valstīm, ziņo britu laikraksts “The Guardian”, atsaucoties uz kādas Eiropas amatpersonas sniegto informāciju.

Sīrijas kaujiniekiem par karošanu Ukrainā tiek maksāts no 600 līdz 3000 dolāru mēnesī.

Eiropas amatpersona laikrakstam izteikusies, ka Krievijas ofensīvai Ukrainas austrumos esot četri mērķi: pārņemt savā kontrolē visu Donbasa reģionu; ieņemt Mariupoles pilsētu un izveidot savienojumu pa sauszemi ar Krimas pussalu; ieņemt Hersonas apgabalu, lai nodrošinātu ūdens piegādi Krimai; sagrābt vairāk teritorijas, ko vēlāk varēs izmantot kā argumentu miera sarunās.

Amatpersona gan izteikusies, ka Krievijas karavīriem nav vēlmes karot Ukrainā. “Viņiem nepatīk šis karš, jo viņi negrib nogalināt cilvēkus, kas runā krievu valodā. Viņi ir zaudējuši daudz biedru Ukrainas ziemeļos un tagad zaudējuši arī kreiseri “Moskva”.”


20.04.2022 15.20

Krievijas vēstniecības darbs Varšavā varētu tikt pārtraukts tādēļ, ka tā, iespējams, nevarēs saņemt jaunus līdzekļus no Maskavas vēstniecības uzturēšanai. To intervijā aģentūrai „Reuters” norādījis Krievijas vēstnieks Polijā Sergejs Andrejevs.

Martā Polija izraidīja no valsts 45 Krievijas diplomātus, apsūdzot par strādāšanu Krievijas izlūkošanas labā. Tāpat tika bloķēti vēstniecības bankas konti. Maskava atbildēja ar tādu pašu rīcību.

„Protams, mums ir naudas rezerves, taču tās nav bezlimita, un, ja vien situācija pēc kāda laika nemainās, tad var notikt tā, ka mēs nebūsim spējīgi samaksāt savus rēķinus un teorētiski, piemēram, Polijas kompānijas var uzsākt enerģijas, ūdens vai citu pakalpojumu piegādes pārtraukšanu. Un šajos apstākļos, protams, vēstniecība nevarēs funkcionēt. Mēs protestējām gan šeit Ārlietu ministrijā, gan Maskavā – Polijas kolēģiem. Savstarpīguma princips šādos gadījumos ir piemērojams, un Polijas vēstniecības Maskavā bankas konti arī nesen tika iesaldēti. Un tam būtu jābūt skaidram, ka

tiklīdz mūsu vēstniecība šeit pārstās funkcionēt, tas pats notiks ar Polijas vēstniecību Maskavā,” sacīja Andrejevs.

 

Krievijas vēstnieks Polijā Sergejs Andrejevs
00:00 / 00:48
Lejuplādēt

20.04.2022 15.05

Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs vēsta, ka Ukrainas bruņotie spēki aizvadītās diennakts laikā Doneckas un Luhanskas apgabalos atvairījuši desmit Krievijas karaspēka uzbrukumus un iznīcinājuši 12 okupantu tankus.

Galvenais uzbrukuma virziens pašlaik ir vērsts no Izjumas pilsētas uz Slovjansku. “Viņi mēģina virzīties uz priekšu, bet veltīgi. Viņiem pagaidām nesanāk, lai gan viņu izsludinātais briesmīgais uzbrukums turpinās jau trešo diennakti,” norāda Arestovičs.

Ukrainas karavīri arīdzan atvairījuši okupantu mēģinājumus ieņemt Rubižnes un Popasnas pilsētas Luhanskas apgabalā.


20.04.2022 14.33

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs trešdien Rīgā tikās ar Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku, kura ieradusies savā pirmajā vizītē Latvijā.

Ministri apsprieda Krievijas agresiju Ukrainā un NATO un Eiropas Savienības stingros atbildes soļus, stiprinot sankcijas pret Krieviju un turpinot visa veida palīdzību Ukrainai.

Rinkēvičs sacīja, ka, lai arī ES valstis ir darījušas daudz un sniegušas praktisku palīdzību, Ukrainai nepieciešams daudz plašāks atbalsts, tai skaitā jaunas militārās tehnikas piegādes.

"Ir jāpastiprina arī sankcijas enerģētikas jomā, jāmazina atkarība no Krievijas gāzes un naftas. Jādara viss, lai Ukraina spētu noturēties pretī Krievijas agresijai,” uzsvēra Rinkēvičs.


20.04.2022 14.12

Dodoties bēgļu gaitās, Ukrainu pametuši jau vairāk nekā pieci miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. 2,8 miljoni bēgļu šķērsojuši Polijas robežu, 757 000 devušies uz Rumāniju. Ungārijas robežu šķērsoja 471 000 bēgļu, bet 427 000 devās uz Moldovu. Slovākijā ieradušies 323 000 bēgļu. Krievijā ieradušies 550 000 bēgļu, bet uz Baltkrieviju devušies 24 000.


20.04.2022 12.27

Trešdien Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojušās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā, novēroja portāls LSM.lv.

Daļēji izģērbušās, “asinīm” notraipītā apakšveļā, aizsegtām sejām un uz muguras sasietām rokām akcijas dalībnieces atgādina par seksuālās vardarbības nežēlību.

Protesta dalībnieces aicina uz tūlītēju un aktīvu rīcību, lai pieliktu punktu Krievijas agresijai un kara noziegumiem, nosoda Krievijas brutalitāti un lūdz Rietumu valstis aktīvi iestāties pret šādu cietsirdību, kam nav vietas 21. gadsimtā.

Līdzīgas akcijas, solidarizējoties ar Ukrainas sievietēm, kas cietušas no seksuālās vardarbības, jau norisinājušās Viļņā un Tallinā.


20.04.2022 11.57

Militārie eksperti norāda, ka Ukrainas austrumos izvietotajām Krievijas armijas taktiskajām kaujas grupām ir zemas kaujas spējas, jo tām trūkst aprīkojuma turpmāko uzdevumu veikšanai. Tāpēc Ukrainas bruņotajiem spēkiem esot ļoti labas izredzes veiksmīgi atsist pretinieku uzbrukumus.

Lielbritānijas izlūkdienests secina, ka Krievijas karaspēka nespēja salauzt ukraiņu pretestību Mariupolē un postošie uzbrukumi, kas prasījuši lielus civiliedzīvotāju upurus, liecina par Krievijas armijas nespēju sasniegt savus mērķus tik ātri, cik viņi vēlētos.

Kā ziņots, gan Ukraina, gan Krievija ir paziņojušas, ka ir sākusies jauna karadarbības fāze, kuras epicentrs ir Donbasa reģions valsts austrumos.


20.04.2022 11.25

Krievija izvirzījusi Ukrainas spēkiem Mariupolē jaunu ultimātu nolikt ieročus trešdien līdz pulksten 14 pēc Latvijas laika. Pašlaik viņi atrodas milzīgā tērauda rūpnīcu kompleksā, ziņo BBC. Aptuveni 130 000 iedzīvotāju ir iesprostoti aplenktajā pilsētā jau 50 dienas.


20.04.2022 10.52

Ukrainas ģenerālprokuratūrā telekanālam "Ukraina 24" pavēstīja, ka 55 kara dienās dzīvību zaudējuši 205 bērni, bet vēl 373 guvuši ievainojumus.


20.04.2022 10.45

Ukrainas varasiestādēm izdevies provizoriski vienoties par humāno koridoru no Krievijas karaspēka aplenktās Mariupoles, kur pēdējās trīs dienas nav izdevies evakuēt civiliedzīvotājus.

Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka, kuru citē BBC, pauda: "Ņemot vērā katastrofālo humāno situāciju Mariupolē, šodien tieši šajā virzienā mēs koncentrēsim savas pūles. Mums izdevās panākt sākotnējo vienošanos par humānajiem koridoriem sievietēm, bērniem un gados vecākiem ļaudīm."

Paredzēts, ka kolonna virzītos Zaporižjas virzienā. Mariupoles mērs Vadims Boičenko paskaidroja, ka pagaidām runa ir vien par sākotnējiem plāniem, un pauda cerību, ka tos varēs īstenot.

Lai koridors darbotos, vēl esot "jāpiestrādā".

Ja koridoru izdotos atvērt, cer evakuēt ap sešiem tūkstošiem cilvēku, taču pilsētā vēl ir ap 100 tūkstošiem cilvēku, kuriem vajadzīga evakuācija.

Mariupoles mērs pauda, ka tuvākajās stundās kļūs skaidrs – koridors būs vai nebūs.


20.04.2022 09.44

Francija ir gatava sniegt Ukrainai drošības garantijas pēc kara beigām, paziņojusi augsta ranga Francijas amatpersona.

Garantijas ietvertu bruņojuma piegādi.

Iespējams, varētu tikt iesaistītas arī citas valstis, piemēram, Vācija, Itālija un Turcija, raksta LETA.


20.04.2022 09.24

ASV Aizsardzības departaments paziņojis, ka Ukraina no sabiedrotajiem ir saņēmusi vairākus iznīcinātājus, taču neatklāja to skaitu un valstis, no kurām tie ir piegādāti.

Iepriekš Kijiva bija lūgusi rietumvalstīm piegādāt padomju ražojuma iznīcinātājus "MiG-29", kādus joprojām lieto vairāku Austrumeiropas valstu gaisa spēki.

ASV arī gatavojot jaunu militārās palīdzības sūtījumu Ukrainai 800 miljonu dolāru vērtībā.


20.04.2022 09.22

Mariupoli aizstāvošās Ukrainas bruņoto spēku 36. atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris Serhijs Volins vērsies pie Ukrainas, ASV, Lielbritānijas un Turcijas līderiem ar lūgumu izglābt viņa karavīrus un civiliedzīvotājus, kuri ir patvērušies metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā.

Volins savā videopaziņojumā, kas šonakt tika publicēts sociālajā tīklā "Facebook", saka, ka viņa komandētajiem karavīriem var būt atlikušas dažas dienas vai pat tikai dažas stundas.

Komandieris apgalvo, ka kopā ar viņa kareivjiem esot vēl 500 ievainotie un vairāki simti civiliedzīvotāju, kurus viņš lūdz evakuēt uz kādu trešo valsti.

Viņaprāt, esot iespējami divi varianti, kā no aplenktās rūpnīcas teritorijas izvest tur iesprostotos cilvēkus:

viena iespēja ir Ukrainas armijas uzbrukums, lai pārrautu aplenkumu, bet otra iespēja ir diplomātiskā ceļā vienoties ar Krieviju par drošu "Azovstaļ" teritorijas evakuāciju.

Vakar vakarā Mariupoles pilsētas vadība paziņoja, ka Krievija ir nometusi vairākas ļoti spēcīgas aviācijas bumbas metalurģijas kombināta teritorijā.

Ukrainas prezidents Zelenskis iepriekš paziņoja, ka Mariupoles aizstāvju iznīcināšana pieliktu punktu jebkādām miera sarunām ar Krieviju.


20.04.2022 06.34

Rietumvalstis piegādās papildu bruņojumu Ukrainai, tai skaitā artilēriju. Galvenais iniciatīvas autors ir Lielbritānijas valdības vadītājs Boriss Džonsons.

Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks informēja, ka papildu artilērijas bruņojumu viņa valstij piegādās ASV, Kanāda un Lielbritānija.


20.04.2022 06.13

Pēdējās diennakts laikā Ukrainas armija Donbasā atsitusi desmit Krievijas armijas uzbrukumus. Krievijas spēki īpaši aktivizējušies Zaporižjas apgabalā. Ukrainas armijas pārstāvji vēsta, ka kaujās Austrumukrainā iznīcināti 12 tanki, 28 bruņutransportieri un cita tehnika. Notriekta viena lidmašīna, viens helikopters, kā arī bezpilota lidaparāti un spārnotā raķete.


20.04.2022 05.37

Ukrainas karaspēks līdz šim ir noturējies pret plašu Krievijas ofensīvu valsts austrumos un dažviet veiksmīgi veicis pretuzbrukumus, ziņoja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Vietnē "Facebook" publicētajā ierakstā ģenerālštābs norādījis, ka laikā, kad Krievijas spēki bija uzbrukuši Ukrainas spēkiem un kritiskajai infrastruktūrai Harkivā, Krievijas ofensīva uz dienvidiem no Izjumas cieta neveiksmi pēc smagiem zaudējumiem.


20.04.2022 05.35

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) uzskata, ka Krievija mērķēs uz ieroču sūtījumu maršrutiem, sacīja ASV aizsardzības amatpersona, ziņo CNN.

ASV uzskata, ka Krievija mēģinās palēnināt ASV un partnervalstu ieroču piegādi Ukrainai.


Ukraina aizstāvas pret Krievijas spēku ofensīvu - 19. aprīļa teksta tiešraides arhīvs.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt