Pēc viņa teiktā, visticamāk, tas notiktu aizmuguriski. Tomēr, ja Krievijā situācija mainītos, Putinu varētu arī izdot.
"Gala rezultātā viņu [Vladimiru Putinu] ir tiesības un iespējams notiesāt, bet skaidrs, ka aizmuguriski. Juridiski tam nav šķēršļu," sacīja Stukāns.
Ģenerālprokurors stāstīja, ka Latvijā ir sākts kriminālprocess, lai savāktu pierādījumus kara noziegumiem. Tiek ievāktas ziņas no cilvēkiem, kas ieradušies Latvijā. Ģenerālprokuratūrai atsaukušies ap 50 cilvēku, liecības pieņemtas jau no aptuveni 10. Cilvēki ne tikai sniedz liecības, bet dod arī ar telefoniem uzņemtus videomateriālus un audioierakstus.
Vienlaikus pagaidām nav tādu pierādījumu, lai runātu par aizdomās turamām personām, norādīja Stukāns. Pašlaik notiekot starptautiska sadarbība ar Eiropas Savienības valstīm, Ukrainu, kā arī Starptautisko krimināltiesu, lai apspriestu, kā notiesāt vainīgos. Stukāns norādīja, ka nozīmīgi ir savākt pierādījumus, lai notiesātu konkrētus cilvēkus. Ukrainā patlaban esot sākti 5000 kriminālprocesu.
"Tas, ko mēs redzam televīzijā katru dienu, ar to jau ir pierādīti šie noziegumi.
Šajā aspektā problēmu nav, bet jautājums ir par cilvēkiem, kuri to ir izdarījuši. Vissarežģītākais ir nostiprināt pierādījumus, lai tiesātu konkrētu cilvēku," raidījumā stāstīja Stukāns.
Viņš arī norādīja, ka tad, kad tiks runāts par konkrētām apsūdzībām un konkrētām personām, parādīsies nianses, "kas palīdzēs saprast, vai noziegumiem varam inkriminēt konkrētu nosaukumu – vai tas ir pret mieru un cilvēci, vai tas ir kara noziegums vai genocīds".
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
