Pēdējais bastions

Orlovs intervijā BBC atzina, ka Mariupoles aizstāvjiem, kuru pēdējais bastions ir metalurģijas kombināts "Azovstaļ", ir ļoti grūti cīnīties pret Krievijas karaspēka uzbrukumiem no zemes, gaisa un jūras.

Orlovs vērsās pie rietumvalstīm ar lūgumu nekavējoties piegādāt Ukrainai smagos ieročus, lai varētu mēģināt atgūt pilsētu.

Savukārt Mariupoli aizstāvošās Ukrainas bruņoto spēku 36. atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris Serhijs Volina videopaziņojumā vērsies pie Ukrainas, ASV, Lielbritānijas un Turcijas līderiem ar lūgumu izvest viņa karavīrus un civiliedzīvotājus no "Azovstaļ" teritorijas.

"Iespējams, ka mums ir atlikušas dažas dienas vai stundas. Ienaidnieku grupējums ir desmit reizes lielāks par mums. Mēs aizsargājam tikai vienu objektu, rūpnīcu "Azovstaļ", kur atrodas Mariupoles garnizona karavīri un kara slazdā nonākuši civiliedzīvotāji. Mēs lūdzam pasaules līderus mums palīdzēt. Mēs pieprasām, lai mums piemēro starptautiskās izdošanas procedūru un nogādā mūs trešās valsts teritorijā. Mariupoles militārajā garnizonā kopā ar mums ir vairāk nekā 500 ievainoto karavīru un simtiem civiliedzīvotāju, kuru vidū ir sievietes un bērni," Volina sacīja videopaziņojumā, kas ir publicēts sociālajā tīklā "Facebook".

Viņaprāt, esot iespējami divi varianti, kā no aplenktās rūpnīcas teritorijas izvest tur iesprostotos cilvēkus.

Viena iespēja ir Ukrainas armijas uzbrukums, lai pārrautu aplenkumu, bet otra iespēja ir diplomātiskā ceļā vienoties ar Krieviju par drošu "Azovstaļ" teritorijas evakuāciju.

Vakar vakarā Mariupoles pilsētas vadība paziņoja, ka Krievija ir nometusi vairākas ļoti spēcīgas aviācijas bumbas metalurģijas kombināta teritorijā.

Ukrainas prezidents Zelenskis iepriekš paziņoja, ka Mariupoles aizstāvju iznīcināšana pieliktu punktu jebkādām miera sarunām ar Krieviju.

Tikmēr Lielbritānijas militārie izlūkdienesti secinājuši, ka Krievijas karaspēka nespēja salauzt pretestību dienvidaustrumu pilsētā Mariupolē un nekontrolētie uzbrukumi, kas ir nodarījuši kaitējumu civiliedzīvotājiem,

liecina par krievu nespēju sasniegt savus mērķus tik ātri, cik viņi vēlētos.

Humānais koridors

Tikmēr Ukrainas vicepremjere Irina Verščuka paziņojusi, ka šodien tiks organizēts humanitārais koridors civiliedzīvotāju evakuācijai no Mariupoles uz Zaporižji.

Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka, kuru citē BBC, pauda: "Ņemot vērā katastrofālo humāno situāciju Mariupolē, šodien tieši šajā virzienā mēs koncentrēsim savas pūles. Mums izdevās panākt sākotnējo vienošanos par humānajiem koridoriem sievietēm, bērniem un gados vecākiem ļaudīm."

Paredzēts, ka kolonna virzītos Zaporižjas virzienā. Mariupoles mērs Vadims Boičenko paskaidroja, ka pagaidām runa ir vien par sākotnējiem plāniem, un pauda cerību, ka tos varēs īstenot.

Lai koridors darbotos, vēl esot "jāpiestrādā".

Ja koridoru izdotos atvērt, cer evakuēt ap sešiem tūkstošiem cilvēku, taču pilsētā vēl ir ap 100 tūkstoš cilvēku, kuriem vajadzīga evakuācija.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.