Panorāma

PMLP sola lielākas algas

Panorāma

Panorāma

Dnipro gatavi atvairīt Krievijas uzbrukumu

Dnipro gatavi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Intervija ar apgabala padomes vadītāju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ukrainas spēki līdz šim atturējuši Krievijas armiju no ielaušanās Dnipropetrovskas apgabalā, taču raķešu triecieni bijuši bieži, un ceturtās lielākās Ukrainas pilsētas Dnipro lidosta ir iznīcināta.  Apgabals, no kura nācis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ir gatavs cīņai, taču uzticas, ka bruņotie spēki atvairīs pretinieku jau pie esošajām frontes līnijām – to intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra Dnipropetrovskas apgabala padomes priekšsēdētājs Mikola Lukašuks.

Mikola Lukašuks: Visa mūsu apgabala teritorija ir Ukrainas bruņoto spēku pilnībā kontrolēta. Ienaidnieks neko nevar izdarīt. Mums bija pietiekami laika, lai sagatavotu mūsu apgabala aizsardzību. Bruņotie spēki kopā ar Nacionālo gvardi, teritoriālās aizsardzības vienībām izveidojuši ne vienu vien aizsardzības līniju. Tādēļ ienaidnieks neko nevar izdarīt, tikai veikt raķešu triecienus.

LTV: Ko Jūs domājat par 24. februāra Krievijas iebrukumu, kara saasināšanos?

Karš ar Krieviju turpinās jau astoņus gadus, jo, kad 2014. gadā bija kaujas Donbasā, Dnipropetrovska, Dnipro bija priekšpostenis, kas toreiz palīdzēja Doneckas, Luhanskas apgabaliem. Šeit ārstējās karavīri, bija liels loģistikas centrs. Neviens nespēja noticēt, ka šis karš sāksies. Jā, redzējām ziņas un saasinājumu starptautiskajā arēnā.

Taču mūsu apgabalā neviens nespēja noticēt, ka no rīta pamodīsimies no tā, ka pie mums šeit sprāgst raķetes.

Dnipro lidosta ir pilnībā iznīcināta.

Es pamodos no sprādzienu trokšņa, paņēmu telefonu, ieraudzīju SMS no apgabala administrācijas vadītāja, un jau sešos no rīta visi bijām darbā. Pusstundas laikā jau sēdējām kopā un spriedām, ko darīt tālāk. Redzējām, ka pa visu Ukrainu sākušies raķešu triecieni, sācies iebrukums.

Dnipro, Dnipropetrovskas apgabals ir arī industrijas centrs. Kā karš ietekmējis jūsu ekonomiku?

Pirms kara Dnipropetrovska bija apgabals numur viens. Flagmanis. Te ir liels rūpnieciskais potenciāls. Te tika radīti 11% no valsts iekšzemes kopprodukta. Un jāpiebilst – divi Ukrainas prezidenti nākuši no mūsu apgabala. Tas bija [Leonīds] Kučma, un tas ir [Volodimirs] Zelenskis.

Te ir daudz kalnrūpniecības fabriku, milzīgi metalurģijas kompleksi. Tagad esam vērsušies pie uzņēmumiem, lai tie strādātu šajos kara apstākļos. Kalnrūpniecības kombināti strādā ar 30–40% jaudu. Arī lielākais metalurģijas uzņēmums “ArcelorMittal” strādā uz nepilnu jaudu.  Taču galvenais uzdevums tiek izpildīts – cilvēki saņem darba algu. Strādā arī “Pavlogradugoļ”, kas ražo ogles apkurei. Un katrā šajā uzņēmumā strādā liels skaits cilvēku. Vienā 20 tūkstoši, citā 27 tūkstoši. Un tās ir pilsētas, tās ir ģimenes.

Mūsu uzdevums ir, lai cilvēki saņem algu, lai nebūtu humānās krīzes. Tagad prezidents, Ministru kabinets apstiprināja ievērojamus nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem. Tomēr tik un tā aicinām visus pēc iespējas maksāt nodokļus, lai atbalstītu apgabala sociālekonomisko attīstību.

Liels paldies par jūsu laiku. Un lai veiksmes, lai viss labi!

Uzticamies armijai, prezidentam, tāpēc viss būs labi.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti