Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs sacīja, ka sadarbībā ar Vāciju tapusī bruņutehnikas piegādes koalīcija tas būs nozīmīgs solis, lai turpinātu atbalstīt Ukrainu.
"Šī būs viena no svarīgākajām koalīcijām, kas ir izveidota. Polija un Vācija kopā ir šī projekta līderi. Savu vēlmi piedalīties šajā koalīcijā ir izteikušas arī Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Itālija, taču koalīcijas izveidotājas ir Polija un Vācija. 26. martā Varšavā sāksies darbs pie bruņutehnikas koalīcijas izveides," sacīja ministrs.
Pēdējo divu gadu laikā Vācija un Polija ir piegādājušais Ukrainai lielu daudzumu bruņutehnikas, tostarp tankus un kājnieku kaujas mašīnas, taču Ukrainas spēki zaudēja daļu šīs tehnikas pērn notikušajās pretuzbrukumu operācijās.
Bet Čehijas prezidents Petrs Pavels vakar paziņoja, ka viņa valsts centīsies pēc iespējas drīzāk piegādāt Ukrainai artilērijas lādiņus, par kuru iegādi Prāgai izdevās vienoties ar valstīm ārpus Eiropas. Februārī Pavels paziņoja, ka Čehijai ir izdevies atrast aptuveni 800 tūkstošus artilērijas lādiņu un virkne valstu, tostarp Latvija, ir piešķīrušas finansējumu to iegādei.
Tikmēr vairāk nekā 50 Ukrainas sabiedroto valstu pārstāvji otrdien pulcēsies ASV militārajā bāzē Ramšteinā, Vācijā, lai runātu par turpmāko militāro atbalstu Kijivai.
Tā būs pirmā tā dēvētās Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas klātienes sanāksme šajā gadā. Ukrainai militārā palīdzība ir ārkārtīgi nepieciešama, jo munīcijas trūkuma dēļ tās spēkiem frontē ir arvien grūtāk nosargāt savas pozīcijas. ASV Kongress kavējas apstiprināt papildu palīdzību Ukrainai, tāpēc Eiropai nāksies uzņemties iniciatīvu.
Šī būs jau 20. Ramšteinas formāta sanāksme, un to vadīs ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins. Viņa uzdevums šajā reizē būs pārliecināt pārējās valstis, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt Ukrainu, lai gan Vašingtonai faktiski ir beigušies līdzekļi, kas paredzēti palīdzības sniegšanai Kijivai.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ASV ir piešķīrušas Ukrainai militāro palīdzību 44 miljardu dolāru vērtībā, kas ir aptuveni tikpat daudz, cik pārējās Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas valstis kopā.
Baltais nams vēlas piešķirt Ukrainai papildu militāro palīdzību vairāk nekā 60 miljardu dolāru apmērā, taču republikāņu frakcijas kontrolētā Kongresa Pārstāvju palāta vairākus mēnešus kavējas pieņemt likumprojektu, kas ļautu izsniegt šos līdzekļus.
Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Maiks Džonsons, kurš ir tuvs bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais, atsakās nozīmēt balsojumu par šo likumprojektu.
ASV politiķu kavēšanās apstiprināt papildu palīdzību Ukrainai nopietni atsaucas uz notiekošo frontē, jo Ukrainas aizstāvjiem trūkst bruņojuma.
Baltā nama Nacionālās drošības padomes runasvīrs Džons Kērbijs nedēļas nogalē intervijā telekanālam "Fox News" sacīja, ka Ukrainas armijas vienībām frontē nākas atkāpties uz otro un trešo aizsardzības līniju, jo munīcijas trūkuma dēļ tās nespēj pretoties iebrucēju spiedienam.
"Ukraiņiem trūkst artilērijas lādiņu un cita veida aprīkojuma, kas viņiem ir nepieciešams, lai atspiestu Krievijas karaspēku un atgūtu teritoriju. Ukraiņu komandieriem frontē nākas pieņemt burtiski dzīvības un nāves lēmumus par to, vai viņi šaus vai nešaus, vai viņi atkāpsies, jo trūkst munīcijas. Viņiem netrūkst drosmes, uzņēmības un prasmju, bet viņiem trūkst munīcijas. Tāpēc mēs vēlamies papildu finansējumu atbalstam Ukrainai, viņiem tas ir ļoti vajadzīgs. Laiks nav viņu pusē, tas nav arī mūsu pusē," paziņoja Kērbijs.
