Ukrainai turpinot ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), likumdošanas pielāgošanu un Eiropas Komisijas (EK) rekomendāciju izpildi, tajā skaitā korupcijas apkarošanas jautājumos, gada nogalē stājās spēkā likuma grozījumi, kas paredz ne vien atjaunot prasību valsts un pašvaldību amatpersonām deklarēties, bet arī publiskot valsts amatpersonu deklarācijas. 

Ar tām kopš 10. decembra var iepazīties Ukrainas korupcijas novēršanas valsts aģentūras mājaslapā. Jaunās deklarācijas par pēdējiem diviem gadiem tikai pamazām sāk ienākt.

Atbilstoši noteiktajai kārtībai, visām valsts un pašvaldību amatpersonām deklarācijas par šiem diviem gadiem jāiesniedz līdz 31. janvārim.

Nevalstiskā organizācija "Česno" pagājušajā nedēļā bija apkopojusi, ka par 2021. gadu deklarācijas šobrīd iesnieguši 22% Augstākās radas deputātu, bet par 2022. gadu – tikai 14%.

Starp šiem nedaudzajiem ir arī Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks, kurš ir iesniedzis deklarācijas jau par abiem gadiem. Aplūkojot viņa deklarāciju, var secināt, ka uz pārējo Ukrainas ļoti turīgo amatpersonu fona tajā valda samērā liela pieticība. Viņam nav ne lielu uzkrājumu, ne glaunu automašīnu, bet ir daži nekustamie īpašumi un zinātniskās literatūras bibliotēka, kurā ir aptuveni 5000 grāmatu.

Deklarācijas par 2021. un 2022. gadu vēl nav iesniedzis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Pēdējā viņa deklarācija, kas atrodama šajā datu bāzē, ir par 2020. gadu. 

Tajā redzams, ka Zelenskis ir deklarējis virkni smalku dzīvokļu Kijivā, kuri pieder viņam vai dzīvesbiedrei, vai kopīpašumā ar citām personām. Divi no tiem ir pat vairāk kā 200 kvadrātmetrus lieli. 

Zelenskim ir bijuši arī prāvi uzkrājumi, no kuriem interesanti, ka vienu daļu prezidents vairākus gadus glabājis arī Latvijas bankā.

Tā vēl 2020. gadā bija "Privatbank" Latvijas filiāle, kuras kontos Zelenskis glabājis nepilnus 400 tūkstošus eiro.

"PrivatBank" gan pagājušā gadā lēma izbeigt savu kā kredītiestādes darbu Latvijā, un tās aktīvus iegādājās "Industra" banka. Ironiskā kārtā šī iestāde vēsturiski saistīta ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugiem – brāļiem Arkādiju un Borisu Rotenbergiem, kuriem pēc Krimas okupācijas tika noteiktas starptautiskās sankcijas.

Banku gan toreiz sankcijas neskāra, jo tai nomainījās īpašnieki un šobrīd tā pieder savulaik ar Latvijas oligarhiem cieši saistītiem uzņēmējiem.

Šobrīd gan vēl nav zināms, vai Zelenskis joprojām tur glabā naudu. Tas būs redzams drīzumā, kad Ukrainas līdera deklarācijas par 2021. un 2022. gadu tiks publiskotas.

Vietējo žurnālistu uzmanību ir piesaistījusi prezidenta biroja vadītāja Oleha Tatarova deklarācija. Viņš prezidenta birojā tiek uzskatīts par neformālu Ukrainas tiesībsargājošo iestāžu kuratoru. Amatpersonas norādītie ienākumi un oficiālie izdevumi raisījuši jautājumus par to, kā tiek savilkti gali. 

Tāpat mediju uzmanību piesaistījis aizliegtās opozīcijas platformas "Par dzīvību" līderis Jurijs Boiko, kurš savā deklarācijā par pērno gadu ir norādījis, ka kopā ar sievu glabā naudu un zeltu Krievijas "NK bankā".

Viņa uzkrājumi ir kopumā 7,6 miljonu rubļu (76,7 tūkstošu eiro) apmērā.