Sančess ceturtdien pieprasīja atzīt basku, katalāņu un galisiešu valodas par ES oficiālajām valodām. Priekšlikumā, ko Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Albaress nosūtīja Eiropas Savienības Padomei un tās ģenerālsekretārei Terēzei Blanšē, tika pausts, ka šīs valodas būtu jāpievieno ES oficiālo valodu sarakstam.
Eiropas Savienībā pašlaik ir 24 oficiālās valodas.
Eiropas Savienības oficiālās valodas
Eiropas Savienībā pašlaik ir 24 oficiālās valodas:
bulgāru, horvātu, čehu, dāņu, nīderlandiešu, angļu, igauņu, somu, franču, vācu, grieķu, ungāru, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, spāņu un zviedru.
Spānijas ārlietu ministrs Eiropas Vispārējo lietu padomi (GAC) aicināja šo jautājumu izskatīt 19. septembra sanāksmē.
Politikas vērotāji Sančesa pēkšņo vēlmi atzīt valodas ES līmenī saista ar vēlmi noturēt savu amatu. Pēc jūlijā notikušajām vēlēšanām, Spānijas parlamentā valda tehnisks neizšķirts – valsts kreisā un labējā spārna politiskie bloki katrs kontrolē 171 vietu 350 deputātu palātā.
Sančesam šobrīd izšķirošs ir septiņu Katalonijas neatkarību atbalstošās partiju alianses "Kopā par jā" ("Junts pel si") deputātu atbalsts. Apmaiņā pret šīs partijas atbalstu sociālistu kandidātei uz Spānijas parlamenta priekšsēdētājas amatu premjerministrs piekrita dot zaļo gaismu katalāņu valodas lietošanai Madrides apgabalā un centīsies panākt arī tās atzīšanu par oficiālo valodu Eiropas Savienībā (ES).
Spānija kopš 1. jūlija ir Eiropas Padomes prezidējošā valsts. Bijušais Katalonijas prezidents Karless Pudždemons pauda cerību, ka Spānija šo statusu izmantos, lai panāktu ātru priekšlikuma virzību.
Viņš arī piebilda, ka šis process, pirms turpmākām sarunām ar partiju "Kopā par jā", Sančesam dos lielisku iespēju pierādīt, ka viņš spēj izpildīt dotos solījumus.
Taču panākt, lai ES atzīst Spānijā oficiālās basku, katalāņu un galisiešu valodas, ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt, vērtēja medijs "Politico".
Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas. Īru valoda līdz šim ir vienīgā no blokā atzītajām multilingvālas valsts oficiālajām valodām. Oficiālās valodas statuss to ļauj izmantot saziņai ES oficiālajās iestādēs.
Lai Spānijas valodām piešķirtu šādu statusu, Padomei ir vienprātīgi jāpiekrīt grozīt spēkā esošos noteikumus. Taču nav skaidrs, vai šādu soli atbalstīs visas ES dalībvalstis, jo tādā gadījumā arī šo valstu nacionālās minoritātes varētu pieprasīt, lai arī viņu valodām tiktu nodrošināta vienlīdzīga atzīšana Briselē.
Tāpat dalībvalstis var atturēt iespējamās izmaksas – ES iestāžu nodrošināšana ar basku, katalāņu un galisiešu valodas tulkotājiem, visticamāk, izmaksātu miljoniem eiro. Šobrīd arī nav skaidrs, vai šim mērķim tiktu pārdalīti iestāžu tulkošanas pakalpojumiem piešķirtie līdzekļi, vai lielāko izmaksu daļu uzņemtos pati Spānija.
Ja nebūs pietiekama kvalificētu tulkotāju skaita, basku, katalāņu un galisiešu valodas varētu piemeklēt līdzīgs liktenis kā īru valodu. Lai arī Īrija to atzīt par ES oficiālo valodu lūdza jau 2007. gadā, finanšu trūkuma dēļ tā oficiālo valodu sarakstā tika iekļauta vien 2022. gadā.
