Policisti atklāja uguni, nošaujot vīrieti kafejnīcā Briseles Šāerbīkas rajonā. Uz notikuma vietu izsauca mediķus, kuri cīnījās par vīrieša dzīvību, tomēr viņš nomira.
Kā paziņoja Beļģijas iekšlietu ministre Annelīsa Verlindena, nošautā persona, visticamāk, bija aizdomās turamais. Pie viņa atrastais automātiskais ierocis ir tas pats, kas tika izmantots pirmdienas uzbrukumā.
Beļģijas premjerministrs Aleksanders de Kro preses konferencē otrdienas rītā pavēstīja, ka pirmdienas uzbrukums bija terorakts.
"Vakar trīs cilvēki devās uz pasākumu, kam vajadzēja būt brīnišķīgiem futbola svētkiem. Divi no viņiem zaudēja dzīvību brutālā teroraktā. Uzbrucēji konkrēti vērsās pret zviedru līdzjutējiem, kas bija Briselē, lai apmeklētu Beļģijas un Zviedrijas komandu futbola maču," sacīja premjers.
Uzbrukums notika Briseles ziemeļu daļā, piecu kilometru attālumā no Karaļa Boduēna stadiona, kur vairāk nekā 35 tūkstoši līdzjutēju vēroja Beļģijas un Zviedrijas futbola spēli. Spēli pēc apšaudes pārtrauca, bet pats uzbrucējs no notikuma vietas aizbēga. Terorists bija tērpies oranžā atstarojošā vestē un raidīja vairākus šāvienus ar automātisko šauteni.
Sociālās saziņas vietnēs vēlāk tika izplatīts videoieraksts, kurā atbildību par slepkavību uzņemas kāds arābu valodā runājošs vīrietis, un viņu, iespējams, iedvesmojusi "Islāma valsts".
Pēc uzbrukuma policija uzsāka plašu iespējamā uzbrucēja meklēšanas operāciju, bet prokuratūra ierosināja izmeklēšanu saistībā ar terorismu.
Beļģijas tieslietu ministrs Vinsents van Kvikenborns paziņoja, ka aizdomās turamais bija zināms varasiestādēm.
Van Kvikenborns apstiprināja, ka aizdomās turētais ir 45 gadus vecs tunisietis, kurš 2019. gada novembrī Beļģijā bija iesniedzis patvēruma pieteikumu.
Aizdomās turētais bija nonācis policijas redzeslokā saistībā ar cilvēku tirdzniecību, nelegālu uzturēšanos un valsts drošības apdraudēšanu, sacīja ministrs.
2016. gada jūlijā no ārvalstu policijas aģentūras tika saņemta neapstiprināta informācija, ka šim vīrietim ir islāmistu profils un viņš vēlas doties uz konflikta zonu, lai pievienotos džihādam, sacīja van Kvikenborns, piebilstot, ka pārbaudes nebija devušas rezultātu. "Papildus tam, ciktāl mūsu dienestiem ir zināms, nebija nekādu konkrētu pierādījumu par radikalizāciju," paziņoja ministrs.
Beļģijas valsts sekretāre patvēruma un migrācijas lietās Nikole de Mūra pavēstīja, ka vīrietis 2019. gada novembrī iesniedza patvēruma pieteikumu un pēc gada tas tika noraidīts. Viņš tika oficiāli svītrots no valsts reģistra 2021. gada februārī, un kopš tā laika viņa atrašanās vietu nevarēja noteikt, lai viņu deportētu, sacīja de Mūra.
Beļģijā pastiprināti drošības pasākumi
Tikmēr Beļģijas pretterorisma centra pārstāve aicināja iedzīvotājus būt modriem un izvairīties no nevajadzīgas ceļošanas.
Draudiem pakļautās vietās, īpaši tādās, kas saistītas ar zviedru kopienām, pastiprināti drošības pasākumi.
Valstī arī tiks pastiprinātas cilvēku pārbaudes.
Briselē trauksmes līmenis paaugstināts līdz augstākajam – ceturtajam, un tas nozīmē, ka draudi ir ārkārtīgi nopietni. Pārējā Beļģijas teritorijā noteikts otrais augstākais terorisma draudu līmenis.
Briselē otrdien uz ielām bija mazāk cilvēku nekā parasti, pie stacijām ir policisti, slēgtas vairākas skolas un daudzviet cilvēki aicināti strādāt attālināti, no mājām un izvairīties no pārvietošanās. Taču Beļģijas iekšlietu ministre noraidīja iespēju atkal izvietot karavīrus Briseles ielās, kā tas notika pēc 2016. gada terorakta.
Par notikušo izteicies arī Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, kurš norādīja, ka ir grūti aptvert terorakta sekas: "Mēs dzīvojam tumšā laikā, mēs to zinām jau kādu laiku. Nekad agrāk jaunajos laikos Zviedrija un Zviedrijas intereses nav bijušas tik ļoti apdraudētas, kā tagad."
Beļģijas Musulmaņu padome jau pirmdienas vakarā nosodīja uzbrukumu un izteica līdzjūtību nogalināto ģimenēm. Padome arī uzsvēra, ka tā dubultos savus centienus apkarot ekstrēmismu vietējo musulmaņu vidū.
Kā zināms, tad Briselē atrodas Eiropas Savienības institūcijas un arī NATO galvenā mītne, tāpēc arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs ir nosodījuši uzbrukumu.
Otrdien drošības apsvērumu dēļ tiek evakuēta arī Versaļas pils, kas ir viens no visvairāk apmeklētajiem tūrisma objektiem Francijā. Šī ir otrā reize četru dienu laikā, kad nācies slēgt pili – Francijā ir paaugstināts draudu līmenis pēc skolotāja nāvējošās saduršanas pagājušonedēļ.
