Šāds lēmums saistīts ar vardarbīgajiem protestiem vairākās islāmticīgās valstīs, reaģējot uz musulmaņu svēto rakstu Korāna dedzināšanu Zviedrijā.
"Sapo" vadītāja Šarlote fon Esene norādīja, ka Zviedrija ir kļuvusi par vienu no teroristu prioritārajiem mērķiem.
"Mēs esam novērojuši, ka vardarbīga islāma ekstrēmisma draudi ir palielinājušies, un mūsu vērtējumā situācija pasliktināsies vēl ilgu laiku.
Pēc pēdējiem starptautiskajiem notikumiem Zviedrija teroristu acīs ir kļuvusi par leģitīmu uzbrukumu mērķi, jo esam daļa no Rietumiem," atzina fon Esene.
"Pamatojoties uz notikumu attīstību, secinām, ka mūsu valsts ir kļuvusi par prioritāru mērķi. Mēs redzam, ka gan grupas, gan indivīdi aicina veikt darbības un pasākumus pret Zviedriju."
Arī Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons norādīja, ka Zviedrijas intereses ārzemēs ir apdraudētas: "Vasaras sākumā tika aizdedzināta mūsu vēstniecība Bagdādē. Tika novērsts uzbrukums ar spridzekli arī vēstniecībai Beirūtā. Un tāpat arī uzbrukums goda konsulam Izmirā. Nevaram izslēgt, ka šie uzbrukumi bija politiski un mērķēti pret Zviedriju kā valsti."
Šī ir pirmā reize kopš 2016. gada, kad Stokholma paceļ terorisma draudu līmeni. Par iespējamiem teroraktiem Zviedrijā kopš nedēļas sākuma savus ceļotājus brīdina arī Lielbritānija.
KONTEKSTS:
Korāna dedzināšana ir sadusmojusi virkni musulmaņu valstu, kas ir pieprasījušas Zviedrijas valdībai to nepieļaut. Visnopietnāk pret Zviedriju vērsās Turcija, kuras vadībai Korāna dedzināšana bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā ilgstoši bloķēja Zviedrijas iestāšanos NATO.
Jau jūlijā Zviedrijas drošības dienests "Sapo" paziņoja, ka valstī ir pasliktinājusies drošības situācija, par iemeslu minot nesenos protestus, kuru laikā tika dedzināti musulmaņu svētie raksti Korāns. "Sapo" vadītāja aicināja valdību apsvērt iespēju palielināt terorisma draudu līmeni, kas kopš 2016. gada saglabājas augsts – trīs punkti piecu punktu skalā.
