NATO sabiedrotie visā alianses teritorijā ir izvietojuši integrētu radaru sistēmu, uz zemes un jūrā bāzētas gaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas, kā arī iznīcinātājus, lai atklātu un pārtvertu iespējamos draudus. Tas noder gan miera, gan krīzes un konfliktu laikā.
Piemēram, ja pasažieru lidmašīna zaudē sakarus lidojuma vidū un nevar sazināties ar gaisa satiksmes dispečeriem, uz zemes un gaisā esošie radari un iznīcinātāji var izsekot lidmašīnu, lai to vizuāli identificētu un vadītu lidmašīnu drošībā.
Konflikta gadījumā NATO integrētā gaisa un pretraķešu aizsardzības sistēma pasargās sabiedroto teritoriju no tādiem draudiem kā spārnotās vai ballistiskās raķetes. Šādu raķešu palaišanu atklātu NATO sensoru klāsts uz zemes, gaisā, jūrā vai kosmosā.
Kad ienaidnieka raķete ir identificēta, NATO var izmantot dažādas aizsardzības sistēmas, lai to neitralizētu. NATO komandpunkti aprēķina trajektoriju, novērtē draudus un nosaka labāko pārtveršanas iespēju. Uz sauszemes balstītas sistēmas, piemēram, ASV THAAD (Terminal High-Altitude Area Defense), var pārtvert un iznīcināt raķetes pat kosmosa augstumā. Tuva un vidēja attāluma mērķiem NATO izmanto tādas sistēmas kā "Patriot" vai SAMP/T (Sol-Air Moyenne-Portée/Terrestre). Sabiedroto karakuģi un iznīcinātājlidmašīnas var arī iznīcināt ienākošās raķetes, pirms tās sasniedz zemi. Šī integrētā sistēma darbojas dienu un nakti.
Bet NATO tagad jācīnās arī ar jauniem draudiem, piemēram, ar droniem – tie var būt gan lielāki bezpilota militārie lidaparāti, gan mazi komerciālie droni. Lai gan, salīdzinot ar spārnotajām raķetēm vai ballistiskajām raķetēm, tie neizskatās īpaši draudīgi, tie var nodarīt nopietnu kaitējumu, it īpaši ja tiek izmantoti grupās.
Virsskaņas raķetes rada vēl vienu jaunu draudu. Šīs raķetes, kas lido vairāk nekā piecas reizes ātrāk par skaņu, var manevrēt lidojuma laikā, padarot tās grūti izsekojamas.
Lai gan aizsardzība pret virsskaņas raķetēm ir sarežģīta, NATO meklē risinājumus, kā ar tām cīnīties un nosargāt savu gaisa telpu arī nākotnē.
