Virs Krimas esot notriekts 51 drons, virs Krasnodaras novada – 44 droni, 6 droni esot notriekti virs Belgorodas apgabala, bet vēl viens virs Kurskas apgabala. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.

Krimas pilsētā Sevastopolē iedzīvotāji sociālajos tīklos ziņoja par sprādzieniem un apšaudēm. Uzbrukuma laikā daļā pilsētas pazuda apgaismojums, jo vienai no apakšstacijām trāpīja notriekta drona atlūzas, pavēstījušas vietējās okupācijas varasiestādes.

Šī iemesla dēļ šodien nestrādās pilsētas skolas un bērnu dārzi, bet atbildīgās iestādes ziņoja, ka elektrības piegādes atjaunošanas darbi var ilgt pat diennakti.

Tikmēr kompānijas "Maxar Technologies" satelītu uzņēmumi rāda, ka netālu no Sevastopoles Krimā iznīcināta Krievijas degvielas krātuve un arī iznīcinātāji Belbekas gaisa bāzē.

Krasnodaras novadā dronu uzbrukumus piedzīvoja Novorosijskas un Tuapses pilsētas. Novorosijskā, caur kuras ostu tiek apgādāta Krievijas armija Ukrainā, pirmie sprādzieni atskanēja aptuveni 3.00 naktī pēc vietējā laika, bet gaisa trauksmi iedarbināja stundu vēlāk. Vietējie iedzīvotāji ziņoja, ka gaisa trauksmi atcēla tikai pēc pulksten 7.00.

Novorosijskas varasiestādes neatklāja, kas bija uzbrukumu mērķi, bet saziņas vietnes "Telegram" kanāls "Astra" apgalvoja, ka triecieni bija mērķēti pa naftas produktu glabātuvēm.

Savukārt Tuapsē droni uzbruka naftas pārstrādes rūpnīcai, kas pieder Krievijas valsts uzņēmumam "Rosņeft". Uzbrukuma rezultātā rūpnīcā izcēlās plašs ugunsgrēks, ko izdevās nodzēst tikai no rīta.

Dronu uzbrukumu šonakt piedzīvoja arī Belgorodas apgabals Krievijā. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema. Tur izcēlās spēcīgs ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas stundas.

Ja Krievijas sniegtā informācija par uzbrukumos izmantoto dronu daudzumu ir patiesa, tad tas ir Ukrainas spēku plašākais uzbrukums Krimai un Krievijas teritorijai kopš pilna mēra kara sākuma pirms vairāk nekā diviem gadiem.

Pēdējos reizi plašāka mēroga dronu uzbrukums Krievijas teritorijā notika 13. martā, kad, kā apgalvoja Aizsardzības ministrija, virs septiņiem apgabaliem esot notriekti 56 bezpilota lidaparāti.

Kā ierasts, Ukrainas varasiestādes nav komentējušas uzbrukumus Krimai un Krievijas teritorijai. Ukrainas brīvprātīgo armijas "Dienvidi" pārstāvis Serhijs Bratčuks šorīt intervijā nacionālajā telemaratonā sacīja, ka okupācijas spēkiem Krimā arī turpmāk būs jārēķinās ar šādiem triecieniem, jo Ukrainas mērķis ir atgūt Krimu.

"Aizsardzības spēki attīra debesis virs mūsu Ukrainas, Krimas, tiek iznīcinātas pretgaisa aizsardzības sistēmas, tiek iznīcināta loģistika, tiek iznīcināti ienaidnieka resursi. To sauc par Krimas demilitarizācijas procesu. Ja mēs runājam par Krimas deokupāciju, tad šis ir viens no posmiem, kas norisinās ļoti aktīvi un dod ļoti labus rezultātus.

Un ir patīkami, ka šodien bērni nedosies uz skolu. Un es nepārteicos, jo Sevastopoles bērniem, Krimas bērniem, vajadzētu atgriezties Ukrainas skolās," sacīja Bratčuks.

Ukrainas frontē smagas kaujas Harkivas apgabalā

Arī Krievija šonakt uzbruka Ukrainai ar droniem. Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka ir izdevies notriekt visus 20 Krievijas palaistos dronus "Šahed".

Ukrainas frontē vissmagākās kaujas joprojām norisinās Harkivas apgabalā. ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi ziņoja, ka Volčanskas pilsētā norisinās ielu kaujas, Krievijas karaspēkam cenšoties ieņemt apdzīvoto vietu.

Ukrainas varasiestādes pēdējās dienās no Volčanskas ir evakuējušas 8000 civiliedzīvotāju.

Ceturtdien vakarā Ukrainas otra lielākā pilsēta Harkiva piedzīvoja kārtējo Krievijas dronu un raķešu uzbrukumu. Tā laikā uz pilsētu esot raidīti vismaz pieci Irānā ražotie droni "Šahed", kā arī viena raķete. Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Sinegubovs paziņoja, ka uzbrukumos neviens cilvēks nav cietis.

Harkivas apgabalam kaimiņos esošajā Sumu apgabalā vakarā vismaz 32 reizes ir apšaudītas apdzīvotās vietas tuvu Krievijas robežai. Pagaidām nav ziņu par ievainotajiem vai nogalinātajiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sarunā ar Polijas premjeru Donaldu Tusku norādīja, ka Krievijas karaspēks izvēlējies vēl vienu jaunu mērķi – gāzes infrastruktūru Rietumukrainā, un tas apdraudēs Eiropas enerģētisko drošību.

Zelenskis arī paziņoja, ka Krievijas karaspēkam kopš 10. maija Harkivas apgabalā ir izdevies pavirzīties par aptuveni 10 kilometriem, taču tālāku iebrucēju virzību aizkavējot pirmā ukraiņu aizsardzības līnija.

Pēdējās nedēļas laikā Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā ir izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus teritorijas, vēsta ziņu aģentūra AFP.

Tādējādi Krievijas armija ir guvusi nozīmīgākos teritoriālos panākumus kopš 2022. gada decembra.

Kopumā kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, Krievija ir sagrābusi vairāk nekā 65 000 kvadrātkilometru jeb 12% Ukrainas teritorijas.

Šajos aprēķinos nav iekļauta 2014. gadā anektētā Krima.

NATO spēku Eiropas virspavēlnieks, ASV armijas ģenerālis Kristofers Kavoli uzskata, ka Krievijas spēkiem nav nedz nepieciešamo resursu, nedz prasmju, lai veiktu stratēģisku izrāvienu Harkivas apgabalā.

Tajā pašā laikā ģenerālis Kavoli ir pārliecināts par Ukrainas bruņoto spēku spēju noturēt aizsardzības līniju. Viņš arī norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki tuvākajā laikā saņems lielu daudzumu munīcijas, tuvas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas un ievērojamu daudzumu bruņutehnikas, kas tiem palīdzēs vēl efektīvāk atvairīt Krievijas uzbrukumus.

Savukārt Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis piektdien Ukrainas ziņu aģentūrai "UNIAN" sacīja, ka Krievijas karaspēks Harkivas apgabala ziemeļos paplašinājis kaujas zonu par gandrīz 70 kilometriem.

Viņš arī norādīja, ka tas pasliktinājis situāciju austrumu frontē, no kurienes atvilktas vairākas vienības Harkivas apgabala ziemeļu teritoriju aizsargāšanai.

Sirskis norādīja, ka Krievija apzināti paplašinājusi aktīvo kaujas zonu, lai piespiestu Ukrainas karaspēku izmantot visas rezerves un papildspēkus. Viņaprāt, okupantu galvenais uzbrukuma virziens ir Volčanska un viņu mērķis ir pilsētu ieņemt.

Tas varētu radīt iespēju Krievijas karaspēkam nākotnē uzbrukt Ukrainas armijas aizmugurē. Virspavēlnieks atzina, ka pretinieks pārsteidzis Ukrainas armiju jo ofensīva sākta agrāk nekā gaidīts.

Tiesa, Sirskis uzteica šajā frontes līnijā karojošās ukraiņu vienības, kurām izdevās pretinieku aizkavēt un vietām pat apturēt, vienlaikus norādot, ka priekšā vēl būs smagas cīņas.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.