ĪSUMĀ:
- Krievijas prezidenta "vēlēšanas" noslēgušās ar prognozēto diktatora Putina uzvaru.
- Saskaņā ar CVK datiem viņš esot saņēmis vairāk nekā 87% balsu.
- Kremlis bija uzdevis varasiestādēm nodrošināt rekordaugstu aktivitāti un rekordlielu atbalstu Putinam.
- Neviens reāls Putina konkurents vēlēšanām netika pielaists.
- Putins savā runā negaidīti pieminēja Navaļniju; pirms Navaļnija nāves bija piekritis viņa apmaiņas darījumam.
- Nākamā pilnvaru termiņa laikā Putins par savu prioritāti uzskata kara turpināšanu Ukrainā.
- Opozīcijas līderi aicina Rietumus neatzīt Putinu par likumīgu Krievijas prezidentu.
Vairākas stundas pēc iecirkņu slēgšanas Putins uzstājās ar uzvaras runu, kurā izteica pateicību vēlētājiem par līdzdalību balsošanā. Pēc viņa domām, tas apliecina, ka visi Krievijas pilsoņi esot vienota komanda.
Par savu galveno uzdevumu nākamā pilnvaru termiņa laikā Putins nosauca "speciālās militārās operācijas" mērķu sasniegšanu Ukrainā, tātad Krievijas diktators apliecināja jau iepriekš pausto gatavību turpināt noziedzīgo karu pret Ukrainu. Putins apgalvo, ka iniciatīva karadarbības zonā esot pilnībā pārgājusi Krievijas pusē.
Putins tēmē uz Staļina rekordu
Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada, un šo prezidenta "vēlēšanu" vienīgais uzdevums bija nodrošināt, lai Putins paliktu amatā vēl vismaz sešus gadus.
Neoficiāli tika ziņots, ka Kremlis vēlēšanu rīkotājiem izvirzījis uzdevumu, lai Putins saņemtu vismaz 80% balsu.
Taču rezultāti liecina, ka attiecīgās iestādes pat ir pārcentušās un Putina rezultāts varētu būt 87–88 procentu robežās.
Putins ir pie varas Krievijā jau 24 gadus, un viņa "ievēlēšana" uz kārtējo sešu gadu termiņu nozīmē, ka valdīšanas ilguma ziņā Putins varētu pārspēt PSRS vadoni Josifu Staļinu, kurš valdīja 29 gadus no 1924. līdz 1953. gadam.
Putina "konkurentiem" atvēlēta statistu loma
Putina atbalstītāji jau steigušies apsveikt Kremļa saimnieku ar pārliecinošo "uzvaru", piemēram, Valsts domes priekšsēdētāja vietniece Irina Jarovaja izmantojusi saukļus, kas vairāk būtu iederējušies "tautu tēva" Staļina cildināšanas kampaņā.
"Nekad un neviens pasaulē nav apliecinājis tādu tautas uzticības un atbalsta līmeni kā mūsu prezidents Vladimirs Vladimirovičs Putins," pavēstīja Jarovaja.
2018. gadā Putins uzvarēja Krievijas prezidenta "vēlēšanās" ar 76,7% balsu; viņa tuvākais sāncensis komunistu kandidāts Pāvels Grudiņins toreiz savāca 11,8% balsu.
Šoreiz izskatās, ka tik daudz balsu varētu būt atvēlēts visiem trim Putina "konkurentiem" kopā.
Saskaņā ar CVK datiem komunistu kandidātam Nikolajam Haritonovam ir 4,3% balsu, par Vladislavu Davankovu no partijas "Jaunie ļaudis" nobalsojuši 3,8%, bet lielkrievu šovinista Vladimira Žirinovska pēctecis Leonīds Sluckis saņēmis 3,2% balsu.
Okupantu armija balso par Putinu
Kā jau ierasts, dedzīgākais Putina fans ir Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs, kurš vienmēr parūpējas, lai Putina rezultāti Čečenijā būtu sevišķi iespaidīgi.
"Vēlēšanu" rezultāti rāda, ka Kremļa diktators, kurš pirms 24 gadiem savu valdīšanu sāka ar nežēlīgu karu pret čečenu tautu, tagad Čečenijā esot saņēmis gandrīz 99% balsu.
Vēl labākus rezultātus Putinam izdevies sasniegt Ukrainā karojošo Krievijas armijas karavīru vidū: 99,27% okupantu armijas karavīru esot nobalsojuši par Putinu.
Kremlis nelikumīgi bija sarīkojis Krievijas prezidenta "vēlēšanas" arī okupētajā Ukrainas teritorijā – Krievijas kontrolētajā Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļā, kā arī Krimas pussalā. Putins tur esot saņēmis 88% līdz 95% balsu, piemēram, Krimā viņš esot uzvarējis ar 93,6% balsu.
Krievijas CVK apgalvo, ka prezidenta "vēlēšanās" kopumā piedalījušies vairāk nekā 77% balsstiesīgo vēlētāju.
Visticamāk, arī dati par vēlētāju aktivitāti tika falsificēti, bet jāņem vērā, ka liela daļa Krievijas opozīcijas līderu nevis aicināja boikotēt viltus vēlēšanas, bet gan mudināja opozīcijas atbalstītājus piedalīties un rīkot nevardarbīgus protestus to laikā.
Putins svētdien savā runā pirmoreiz komentēja opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāvi cietumā. Viņš pat nosauca Navaļnija uzvārdu, ko agrāk vienmēr izvairījies darīt.
Putins paziņoja, ka neilgi pirms Navaļnija nāves esot piekritis viņa apmaiņas darījumam ar Rietumiem. Putinam bijis tikai viens nosacījums: lai Navaļnijs vairs nekad neatgriežas Krievijā. Iepriekš par šāda darījuma iespējamību bija izteikušies arī Navaļnija līdzgaitnieki.
Putins apgalvo, ka ieslodzīto apmaiņas plānu esot izjaukusi Navaļnija nāve. "Tā gadās, neko nepadarīsi. Tāda ir dzīve," ciniski izteicās par Navaļnija nobendēšanu atbildīgais Putins.
Opozīcija aicina Rietumus neatzīt Putinu par likumīgu prezidentu
Viens no trimdā dzīvojošiem Krievijas opozīcijas līderiem Mihails Hodorkovskis uzskata, ka šis balsojums apliecinājis: lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju neatbalsta Putinu un viņa viltus vēlēšanas, tādēļ Putins nav likumīgs prezidents.
"Es aicinu Rietumu valdības nostāties Krievijas tautas pusē un neatzīt Putinu par likumīgu prezidentu. Viņa vara balstās uz represijām, nevis tautas gribu," pavēstīja Hodorkovskis.
Latvijas Ārlietu ministrija svētdien vakarā izplatītā paziņojumā secina, ka tā saucamās prezidenta "vēlēšanas" Krievijā beigušās bez pārsteigumiem ar iepriekš paredzamiem rezultātiem.
"Persona, kas atbildīga par vispostošākā kara uzsākšanu Eiropā pēc Otrā pasaules kara beigām, ir pārapstiprināta Krievijas prezidenta amatā. Šīs tā saucamās "vēlēšanas" nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas," teikts paziņojumā.
Savukārt Ukrainas mediju pārstāvji ironizē un pauž izbrīnu, ka skaitlis ir zem 100%. Citi ārvalstu mediji vēsta, ka vēlēšanās bijis daudz pārkāpumu – valsts iestāžu darbinieki dažādos veidos spiesti piedalīties balsojumā un nav ievērots aizklātuma princips.
Arī Eiropas Savienība un NATO jau iepriekš norādīja, ka vēlēšanas nebūs brīvas un godīgas, bet to mērķis ir viens – nodrošināt, lai Putins paliktu pie varas vismaz līdz 2030. gadam. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels jau piektdien sarkastiski apsveica Kremļa saimnieku ar uzvaru.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta "vēlēšanas" notika no 15. marta līdz 17. martam.
Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ šis balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.
Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota.
Mēnesi pirms vēlēšanām Arktikas cietumā mira Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs.
Krievijas prezidenta vēlēšanās drīkstēja piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums bija radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām.
Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.
