"Persona, kas atbildīga par vispostošākā kara uzsākšanu Eiropā pēc Otrā pasaules kara beigām, ir pārapstiprināta Krievijas prezidenta amatā. Šīs tā saucamās "vēlēšanas" nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas," teikts paziņojumā.
Latvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t.s. "vēlēšanām" nav demokrātiskas leģitimitātes.
Ārlietu ministrija norāda, ka Putins kopš 2000. gada ir ieņēmis Krievijas prezidenta amatu jau četras reizes, viņa prezidentūrai kopumā ilgstot jau vairāk nekā 20 gadus.
Iespēju piekto reizi kandidēt vēlēšanās pavēra 2020. gada Krievijas konstitūcijas grozījumi, ar kuriem tika anulēti viņa iepriekšējie prezidentūras termiņi.
Minētos konstitūcijas grozījumus kā neatbilstīgus pašai konstitūcijai un starptautisko tiesību principiem nopietni kritizējusi gan Eiropas Padomes Venēcijas komisija, gan neatkarīgi starptautiskie eksperti.
2024. gada prezidenta "vēlēšanas" notikušas apstākļos, kad Krievijā tiek pilnībā apspiesta neatkarīgo mediju darbība, vēl vairāk nostiprinot propagandas ietekmi Krievijas informatīvajā telpā.
Krievijas politiskā opozīcija lielākoties ir iznīcināta vai izspiesta no valsts. Dalībai "vēlēšanās" netika pielaists neviens kaut cik reāls politiskais kandidāts.
Tā saucamās "vēlēšanas" tika aizvadītas bez neatkarīgu starptautisko novērotāju klātbūtnes, jo Krievija, pretēji tās starptautiskajām saistībām, atteicās uz tām uzaicināt EDSO vēlēšanu novērošanas misiju.
Ārlietu ministrija atkārtoti uzsver, ka Latvija kategoriski neatzīst un nosoda nelikumīgās "vēlēšanas" un to rezultātus Krievijas uz laiku okupētajās un anektētajās Ukrainas teritorijās, Gruzijas reģionos – Abhāzijā un Dienvidosetijā, kas arī atrodas Krievijas pagaidu okupācijā, kā arī Moldovas Piedņestras reģionā.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidenta "vēlēšanas" notika no 15. marta līdz 17. martam.
Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ šis balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.
Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota.
Mēnesi pirms vēlēšanām Arktikas cietumā mira Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs.
Krievijas prezidenta vēlēšanās drīkstēja piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums bija radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām.
Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.
