Putina paziņojums par kandidēšanu uz kārtējo termiņu Krievijas prezidenta amatā nebija nekāds pārsteigums. Prezidenta vēlēšanas gaidāmas marta vidū, un to kampaņa jau ir sākusies.
Karš būs Putina priekšvēlēšanu kampaņas priekšplānā
Putina paziņojums par kandidēšanu militārās ceremonijas laikā, lai arī izskatījās spontāns, bija rūpīgi iestudēts. Svētā Georga zālē, kas, pēc paša Putina teiktā, iemieso Krievijas militāro slavu, ar lūgumu kandidēt pie viņa vērsās pašpasludinātās Doneckas "tautas republikas" priekšstāvis. Ar šo soli Putins nolika karu Ukrainā savas priekšvēlēšanu kampaņas priekšplānā.
Šīs būs pirmās Krievijas prezidenta vēlēšanas, kas notiek kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Vai karš un tā sekas varētu ietekmēt Putina kampaņu, LTV raidījums "Pasaules panorāma" vaicāja trimdā dzīvojošajam laikraksta "Novaja Gazeta" redaktoram un domnīcas "Eiropas Ārlietu padome" ekspertam Mihailam Kominam.
Protestu cena ir augsta
"Neteiktu, ka karš atstājis lielu ietekmi uz ekonomiku. Protams, ir inflācija, bet tehnokrātiskā valdība dara visu, lai kara sekas uz ekonomiku mazinātu.
Bet tas, kas var ietekmēt vēlēšanas, ir mobilizācija. Tāpēc viņi izvairās no otrā mobilizācijas viļņa un dara to slēpti. Jo tas ir radījis aizvainojumu Krievijas sabiedrībā.
Bijuši protesti, kuros piedalījās mobilizēto mātes un sievas. Tas principā bija protests pret karu," secina Komins.
Tomēr šī kustība ir pārāk kūtra, lai atstātu reālu ietekmi. Komins norāda, ka protestu cena Krievijā ir pārāk augsta. Pēc jaunā likuma par armijas diskreditāciju ierosinātas tūkstošiem lietu. Turklāt vēlēšanas Krievijā notiek ciešā Kremļa pavadā ar kontrolētu iznākumu, taču notiek, lai radītu ilūziju par vadoņa leģitimāti. Tam pašam nolūkam vēlēšanās ļauts piedalīties vairākiem kandidātiem, kuriem nav nekādu izredžu. Reālie konkurenti no ceļa ir noņemti.
Tāpēc no prezidenta vēlēšanām Komins nekādus pārsteigumus negaida. Kremlis darīs visu, lai varētu paziņot, ka Putins saņēmis vismaz 80% balsu.
Putinam ir savs atbalstītāju kodols
Komins uzskata, ka arī neatkarīgo aptauju veicēju datiem par lielo atbalstu Putinam nevar ticēt, jo autoritārā režīmā cilvēki uz jautājumiem neatbild godīgi. Taču Putina režīmam nenoliedzami ir savi piekritēji.
"Putinam aizvien ir savs atbalstītāju kodols. Tie varētu būt 30–35% iedzīvotāju, galvenokārt tie ir cilvēki, kas saistīti ar valsti vai saņem algas no valsts budžeta – valsts uzņēmumos, skolās, slimnīcās. Un, protams, pensionāri, kas vienmēr atbalsta sistēmu, ne tikai padomju mantojuma dēļ, bet arī pateicoties tam, kā valstī strādā pensiju sistēma.
Un ja mēs tomēr gribam ticēt aptaujām, tad – jo vecāks cilvēks, jo lielāks atbalsts karam."
Vēl viens instruments, kas Putinam ļaus nodrošināt sev vēlamo pārsvaru, ir 2020. gadā ieviestais digitālais vēlēšanu reģistrs, kas ļauj manipulēt ar rezultātu līdz pat 20%, spriež Komins. Tāpēc dažādas krāpnieciskas darbības ir sagaidāmas. Prezidenta vēlēšanas tiks rīkotas arī četros Krievijas daļēji okupētajos Ukrainas reģionos, par kuru aneksiju Maskava paziņoja pagājušogad.
"Viņi centīsies pārliecināt Krievijas tautu, ka šīs teritorijas atbalsta Putinu vēl vairāk nekā citos valsts reģionos. Tur gan jau atbalsts Putinam būs 90%, bet tas nebūs īsts. Nav nekādu iespēju organizēt reālas vēlešanas okupētajās teritorijās."
Opozīcijas auditorija ir daži miljoni
Lai arī to, ka Putinu uzveikt vēlēšanās nav iespējams, atzīst pati Krievijas opozīcija, viņu uzdevums ir tālejošāks – mainīt sabiedrības attieksmi. Ieslodzītā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija komanda nāca klajā ar atjautīgu kampaņu – Maskavas ielās izvietoja plakātus, kas maskēti kā apsveikumi svētkos, bet patiesībā aizveda uz opozīcijas mājaslapu. Tiesa, varasiestādes ātri šo triku atkoda un plakāti tika novākti.
Bet opozīcija negrasās padoties. No Krievijas aizbēgušo tautiešu vidū viņi meklē brīvprātīgos, kas zvanītu nejauši izvēlētiem numuriem Krievijā un uzrunātu par politiku. Tomēr liela daļa opozīcijas līderu atrodas ieslodzījumā vai trimdā, tādēļ izredzes sasniegt 110 miljonus Krievijas vēlētāju ir ierobežotas.
"Krievijas opozīcijas – ne tikai Navaļnija, bet arī Maksima Kaca, Dmitrija Gudkova, Mihaila Hodorkovska un citu pārstāvju – auditorijas lielums ir 5–6 miljoni cilvēku.
To mēs varam spriest pēc viņu "YouTube" kanāliem un sociālajiem tīkliem. Un jautājums ir par to, vai viņi var piesaistīt sev svārstīgos vēlētājus, jo ir skaidrs, ka Putina atbalstītaju kodols paliks ar Putinu.
Ja viņiem izdosies piesaistīt kādu miljonu svārstīgo vēlētāju – tas jau būs labs rezultāts. Un varbūt kādā brīdī viņiem pavērsies iespēju logs."
Nav izslēgts "Prigožina dumpis Nr. 2"
Kad varētu pavērties šis iespēju logs, kas ļautu beidzot patiesi izaicināt Putina varu, patlaban spriest grūti, jo "Vagner" vadoņa Jevgēņija Prigožina neveiksmīgā sacelšanās Putina varas grožus tikai nostiprinājusi, uzskata pētnieks. Taču nav izslēgta šī scenārija atkārtošanās.
"Nevaram sagaidīt masu protestus. Šobrīd neredzu stimulus, kas veicinātu režīma maiņu no tautas puses.
Tāpat arī nav šķelšanās elitē. Sankcijas oligarhus padarījušas tikai patriotiskākus. Un ekonomika ir diezgan stabila un tāda būs vēl divus, trīs gadus.
Vienīgais, ko varam sagaidīt, ir vēl kāda sacelšanās. Jo attieksme un noskaņojums Krievijas armijā nav diezko labs. Varbūt kāds atteiksies iet uzbrukumā un tādējādi izaicinās režīma stabilitāti."
Ar grozījumiem konstitūcijā Putins sev nodrošinājis iespēju palikt prezidenta krēslā vēl vismaz divus termiņus – līdz 2036. gadam, kas ļautu pārspēt pat Josifu Staļinu.
