"Iesaldēts konflikts ir kā snaudošs vulkāns, kas pavisam noteikti pamodīsies. Laika jautājums. Tāpēc mēs nevaram pieļaut it nekādas pata situācijas," tiekoties ar Āfrikas žurnālistiem, sacīja Zelenskis.

"Ja mēs gribam pabeigt karu, mums tas ir jāpabeidz. Šīs beigas var būt dažādas - kādam tās var patikt, kādam ne. Bet tās ir nepieciešamas," uzsvēra prezidents.

Augstā amatpersona arī piebilda, ka kara beigām jābūt tādām, lai ciestu ļaunums, nevis tikai Ukraina, kam tas ir uzbrucis. 

Izsakoties par miera formulu, Zelenskis norādīja - ja Krievija izpildīs punktu, kas skar Ukrainas teritoriālās vienotības un ANO Hartas respektēšanu, izvedīs karaspēku no Ukrainas, tad tas būs kara noslēgums.

"Tā vēl nav taisnīguma atjaunošana, jo kaut kas ir jādara ar to, ko viņi šeit ir sastrādājuši. Bet tās pavisam noteikti ir kara beigas," piebilda Zelenskis.

Novembra sākumā publikācijā žurnālā "Economist" Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs stāvokli frontē raksturoja kā pata situāciju.

Zelenskis gan ģenerālim vēlāk iebilda, sakot, ka "tā nav pata situācija", vienlaikus atzīstot, ka situācija frontē ir ļoti sarežģīta.

Tikmēr prezidenta biroja pārstāvis Mihailo Podoļaks norādīja, ka Putina Krievija pārvēršas par valsti, kuras mērķis ir citu valstu, galvenokārt Ukrainas pilsoņu slepkavības. Tāpēc neesot skaidrs, kur iespējams meklēt kompromisu.

Podoļaks vērsās pie atsevišķiem samiernieciskiem Rietumu politiķiem un uzsvēra, ka kaut kādus kompromisa līgumus Maskava, protams, neievēros, bet izmantos, lai iegūtu laiku un sakopotu spēkus.

"Jūs vēlaties iegūt valsti, kas ir maksimāli orientēta uz ārējo ekspansiju un agresiju, bet labojusi savas kļūdas," norādīja Podoļaks.

Viņa paziņojums bija saistīts ar bijušā NATO komandiera Eiropā Džeimsa Stavrida izteikumiem, ka Kijivai jāvienojas par pamieru ar Maskavu saskaņā ar "Korejas scenāriju". Tas paredz cīņas izbeigšanu, bet ienaidnieka suverenitātes pār tās kontrolēto teritoriju neatzīšanu.

Savukārt bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pauda ideju par Ukrainas uzņemšanu aliansē ar nosacījumu, ka kolektīvās aizsardzības garantijas neattieksies uz okupētajām teritorijām. 

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravurīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabalā, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.