Vienā iedzīvotāju aptaujā tie bija ap 90%, citā – ap 70%, bet oktobrī publicētā aptaujā 77% ukraiņu atbildējuši, ka viņiem ir svarīgi, lai Ukraina būtu daļa no ES.

Arī Latvijas Radio aptaujātie Ukrainas iedzīvotāji priecājās par ceturtdien ES valstu pieņemto lēmumu uzsākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu.

"Tas bija labs lēmums, ja Ukraina tomēr iestāsies Eiropas Savienībā. Tas [daudz ko] mainīs. Īpaši, kad mēs tomēr uzvarēsim [karā] un Ukraina atjaunosies un kļūs tāda vairāk progresīva valsts," vērtēja Darja.

Tikmēr Andrijs norādīja, ka uzvarēt šajā Krievijas uzsāktajā karā bez Eiropas Savienības būtu grūti:

"Tas ir ļoti svarīgs lēmums. Gribu no sirds pateikties Eiropas Savienībai, ka ir pieņēmuši mūs. Kopā – uzvarai! Par mierīgām debesīm!"

"Mēs priecāsimies tad, kad kļūsim par pilntiesīgiem Eiropas Savienības locekļiem. Pašas iestāšanās sarunas var ilgt ne vienu vien gadu. Bet, kad iestāsimies, tad mēs ļoti priecāsimies!" sacīja Anastasija.

Savukārt Andrijs uzsvēra, ka ES valstu lēmums ir likumsakarīgs, jo Ukraina vienmēr sirdī bijusi kopā ar Eiropu: 

"Cik daudz dzīvības mēs esam atdevuši par to… Protams, ka ir labi [ka šādu lēmumu pieņēma]! Jā, Ukraina grib būt Eiropas Savienībā! Tas ir pats par sevi saprotams, jo Ukraina vienmēr sirdī tur ir bijusi."

Šobrīd gan ļoti atšķiras prognozes tam, kad Ukraina varētu pabeigt iestāšanas procesu un kļūt par dalībvalsti.

Optimisti cer uz dažus gadus ilgu iestāšanās procesu, kamēr citi min pat desmit gadus, piebilstot, ka vispirms jāuzvar karā. 

ES valstu lēmums bija kā ļoti priecīga ziņa pēc tam, kad Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim šonedēļ tā arī neizdevās pārliecināt ASV par nepieciešamību jau šogad pieņemt lēmumu par Ukrainai solīto 60 miljardu ASV dolāru (54,8 miljardu eiro) palīdzības piešķiršanu un drūmām priekšnojautām par turpmāko.

Ukraiņi bija ļoti gatavojušies šim Eiropas Savienības valstu samitam – gan mobilizējuši visus iespējamos resursus, lai izpildītu Eiropas Komisijas (EK)  tā dēvētos mājasdarbus attiecībā uz likumdošanas pielāgošanu ES, gan iedarbinot visus iespējamos diplomātiskos kanālus, lai panāktu šī lēmuma pieņemšanu jau šā gada nogalē. 

Visos šajos darbos bija iesaistīts plašs cilvēku loks gan prezidenta komandā, gan parlamentā, kuram ļoti īsā termiņā bija jāpieņem daudzi dažkārt arī ne visai patīkami jauninājumi, bet viss prasītais tika izdarīts. Un to savā uzrunā pēc samita arī atzīmēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. 

"Ļoti spēcīgs rezultāts Ukrainai un visai Eiropai. Vēl viens solis pretī Ukrainas pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā," sacīja Ukrainais prezidents.

"Es pateicos visiem, kas atbalstīja, izpildīja to, par ko bijām vienojušies. Paldies visiem Ukrainā – mūsu komandai – kas izdarīja visu nepieciešamo. Eiropas Komisijas rekomendācijas esam izpildījuši. Šaubas mēs esam noņēmuši. Šodien – lēmums sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Pēc šī posma būs vēl citi. Tas ir liels darbs – integrēt valsti, visas institūcijas, visas normas, to visu pielāgot Eiropas Savienībai, bet mēs to izdarīsim!" solīja Zelenskis.

Ukrainai priekšā ir ļoti smags iestāšanās process, pierādot, ka valsts ne tikai spēj grozīt likumus atbilstoši tam, kādi tie ir ES, bet arī ievērot tos. Tāpat izaicinājumu pilnas būs sarunas arī par dažāda ekonomiska rakstura jautājumiem, kas saistīti ar dalību kopējā tirgū.

Jau tagad, ņemot vērā lauksaimnieku un autopārvadātāju protestus, ir redzams, ka atsevišķu nozaru pārstāvji, piemēram, Polijā, nebūt nepriecājas par ciešāku Ukrainas un Eiropas Savienības sadarbību.