Jensena vērtējumā šāds Kijivas solis arī būtu viens no priekšnosacījumiem, lai izbeigtu jau gandrīz pusotru gadu ilgušo pilna apmēra karu.

Tiesa, Stoltenbergs līdz šim ir uzstājis, ka Ukrainai pašai ir jāizlemj, ko tā uzskata par uzvaru karā un kādi ir priekšnosacījumi sarunām ar Krieviju.

Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks sociālajā tīklā "X" Jensena ierosinājumu nodēvēja par smieklīgu. Podoļaks uzskata, ka tas nozīmētu "apzināti izvēlēties demokrātijas sakāvi, iedrošināt globālu noziedznieku, saglabāt Krievijas režīmu, sagraut starptautiskās tiesības un nodot karu nākamajām paaudzēm".

Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Olehs Nikolenko sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja, ka runas par Ukrainas pievienošanos NATO apmaiņā pret atteikšanos no daļas tās teritoriju ir absolūti nepieņemamas.

"NATO amatpersonu apzināta vai neapzināta iesaistīšanās naratīva veidošanā par iespēju, ka Ukraina varētu atteikties no savām teritorijām, spēlē par labu Krievijai," norādīja Nikolenko.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.